Ārlietu ministre B. Braže un ES augstais pārstāvis Ž. Borels, tiekoties Rīgā, vienojas, ka turpinošs atbalsts Ukrainai un Krievijas iegrožošana būs nepieciešama ilgstoši.
2024. gada 20. jūlijā, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepu Borelu Fonteljessu (Josep Borrell Fontelles), Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pateicās par viņa nelokāmo atbalstu Ukrainai un miera un stabilitātes centieniem Eiropā. ES augstais pārstāvis Latvijā ieradies darba vizītē.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka ES jābūt vienotai un konsekventai savās pozīcijās un arī turpmāk jānodrošina savlaicīgs atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju – militārs, finansiāls un politisks. B. Braže uzsvēra, ka jāstiprina ES un NATO sadarbība, lai atbildētu uz globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, arī Ukrainā. “Starptautiskās sabiedrības problēma ir Krievija, kuras politika ir karš. Mums kopā ir jādara viss iespējamais, tostarp paplašinot sankcijas pret Krieviju un arī Baltkrieviju, kā arī īstenojot esošās efektīvi, lai Krievija nebūtu spējīga atjaunot savu militāro kapacitāti un spējas, jo tas nozīmētu draudus ES un NATO.”
B. Braže pozitīvi vērtēja apstiprināto 14. sankciju kārtu pret Krieviju un 8. sankciju kārtu pret Baltkrieviju. Vienlaicīgi viņa uzsvēra, ka ES steidzami un savlaicīgi jāstrādā pie nākamās sankciju kārtas.
B. Braže tikšanās laikā informēja Ž. Borelu par noslēgto divu dienu vizīti uz Latvijas, ES un NATO austrumu robežas, kur apmeklēja muitas un robežkontroles punktus – Terehovā (uz Krieviju) un Pāterniekos (uz Baltkrieviju). Ministre uzsvēra Latvijas un tās atbildīgo dienestu milzīgo ieguldījumu un intensīvo darbu, lai efektīvi ieviestu noteiktās sankcijas un novērstu iespējas tās apiet, veicot kvalitatīvu kontroli uz ES un arī NATO ārējās robežas. “ES austrumu robežas drošība ir kritiski svarīga – tā ir pirmā drošības līnija, kuru sargā Latvijas atbildīgie dienesti. Šobrīd darbs notiek paaugstinātas intensitātes apstākļos – nepieciešami gan finanšu, gan cilvēkresrusi. Turklāt fakts – 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, nav no Latvijas, bet citām ES valstīm. Šobrīd Latvijas sankciju kontroli nodrošina uz “saviem pleciem”, taču šis slogs būtu jādala starp visām ES valstīm,” skaidroja B. Braže.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka jānodrošina stingrāka nosūtāmo preču kontrole to izcelsmes un deklarēšanas valstīs. Ž. Borels aicināja B. Braži par vizītes laikā redzēto un uzzināto informēt ārlietu ministrus pirmdien, 22. jūlijā gaidāmajā ES Ārlietu padomē Briselē.
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija Tuvajos Austrumos.
Informācijai
Baiba Braže uz Austrumu robežas: mums ir īpaša loma – sargājam arī ES un NATO ārējās robežas
Baiba Braže piedalīses ES Ārlietu padomē
