Latvijas un Luksemburgas divpusējo sadarbību ekonomikas un drošības jomās, sadarbība Baltijas un Beniluksa (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) formātā, turpmākais atbalsts Ukrainai un Krievijas iegrožošana, tostarp sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās aktualitātes – nozīmīgākie pārrunātie jautājumi Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes un Luksemburgas premjerministra vietnieka, ārlietu un tirdzniecības ministra Ksavjē Betela tikšanās laikā. Viņš otrdien, 30. jūlijā, Latvijā ieradies oficiālā vizītē.
Pēc divupusējās tikšanās preses konferencē Ksavjē Betels pateicās Baibai Bražei par viņas nenogurstošo atgādinājumu par situāciju, kas notiek pie Latvijas un Baltijas robežām, jo tā ir mūsu visu – ES – robeža.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Luksemburga ir Latvijas draugs un sabiedrotais – Latvijas un Luksemburgas ciešās diplomātiskās attiecības ilgst jau vairāk nekā 100 gadus. Mēs cieši sadarbojamies ES, NATO, ANO un citās starptautiskajās organizācijās. Mēs esam vienisprātis par to, cik svarīga ir ES vienotība – pārrunājām potenciālos risinājumus, lai pieņemtu vienotus ES līmeņa lēmumus, neskatoties uz atsevišķu valstu nostājām. Esam vienoti pārliecībā, ka ir jāturpina stiprināt Eiroatlantiskā telpa, iegrožot Krieviju un nodrošināt turpinošu, stingru atbalstu Ukrainai, jo Ukraina cīnās par visas Eiropas drošību. Luksemburga ir daudz ieguldījusi Baltijas reģiona drošībā, un tas ir ieguldījums mūsu visu drošībā, jo mēs sargājam gan ES un NATO Austrumu robežu, gan arī Eiroatlantisko telpu.”
“Pārrunājām arī situāciju Tuvajos austrumos, kas ir sakaitēta un neprognozējama un tieši ietekmē mūs visus. Esam vienoti nostājā, ka nepieciešams steidzams risinājums situācijas deeskalācijai,” norāda B. Braže.
Pārrunājot ES jautājumus, saistībā ar ES stratēģisko programmu (2024–2029), B. Braže uzsvēra, ka drošība ir svarīgākais jautājums, jo bez drošības nav iespējama labklājība. Saistībā ar ES paplašināšanās procesu, ministri bija vienisprātis, ka tam jābalstās kritēriju izpildē un vērtībās.
B. Braže pauda Latvijas ieinteresētību piesaistīt jaunas investīcijas no Luksemburgas – jau šobrīd Luksemburga ir viena no 10 lielākajām investorēm Latvijas uzņēmumos. “Ar K. Betelu pārrunājām iespējas stiprināt mūsu divpusējo sadarbību ekonomikas un drošības jomās, jo mums ir ievērojams potenciāls attīstīt ekonomisko sadarbību, piemēram, kosmosa industrijā – Luksemburgā atrodas liels NATO un ES satelītu centrs, un tā ir viena no jomām, kas mūs interesē un kur ir reālas sadarbības iespējas, kas jāizmanto. Jāmin, ka Latvija kā Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts aktīvi iesaistās starptautiskos projektos, un ir svarīgi veicināt pieredzes apmaiņu ar citām ieinteresētajām valstīm,” uzsvēra B. Braže.
Viņa arī norāda, ka “mums ir liels sadarbības potenciāls arī tehnoloģiju inovācijās, digitalizācijā, banku un finanšu tehnoloģiju jomā. Šodien tiksimies arī ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau veiksmīgi darbojas Luksemburgā un Beniluksa valstīs, un vēlas sadarbību vēlas paplašināt”.
Saistībā ar sadarbību Baltijas un Beniluksa formātā abi ministri izteica gandarījumu par noslēgto līgumu par augstākās izglītības dokumentu pielīdzināšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm – tas stājās spēkā š.g. 1. maijā un ir viens no uzskatāmiem piemēriem veiksmīgai Baltijas – Beniluksa valstu sadarbībai.
B. Braže pateicās par Luksemburgas Karalistes Lielhercoga Anrī vizīti Latvijā 2023. gadā, kas apliecināja abpusējo cieņu un spēcīgās starpvalstu attiecības. Abas valstis vieno ne tikai līdzīga nostāja svarīgos jautājumos un dalība starptautiskās organizācijās, bet arī sadarbība drošības jomā, kultūrā, izglītībā un aktīvā latviešu diaspora, kas iesaistās gan kultūras, gan Ukrainas atbalsta projektos.
Luksemburgas premjerministra vietnieka, ārlietu un tirdzniecības ministra Ksavjē Betels Latvijā ieradies oficiālā vizītē, kuras ietvaros viņš tiekas ar Latvijas Valsts prezidentu Rinkēviču, Rīgas Brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu, kā arī apmeklē Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
