Serbijas ceļš uz Eiropas Savienību un konkrēti plāni iestāšanās procesam, situācija Rietumbalkānos, atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresijas karu – nozīmīgākie ārlietu ministres Baibas Bražes un Serbijas ārlietu ministra Marko Džuriča (Marko Djuric) tikšanās laikā pārrunātie jautājumi. M. Džuričs trešdien, 2024. gada 31. jūlijā ieradies darba vizītē Rīgā.
Ārlietu ministri vienojās stiprināt divpusējo sadarbību un politisko dialogu, kā arī attīstīt ekonomisko sadarbību. M. Džuričs uzsvēra, ka Latvija ir nozīmīgs partneris reģionā un sabiedrotais ceļā uz Serbijas iestāšanos ES. Viņš arī pateicās par Latvijas karavīru dalību NATO operācijā KFOR Kosovā reģiona stabilitātes nodrošināšanai.
Pārrunājot ES paplašināšanās procesu un Serbijas integrācijas procesu, B. Braže uzsvēra Latvijas atbalstu Serbijas integrācijai un aicināja Serbiju turpināt reformas, īpaši tiesiskuma jomā. M. Džuričs apliecināja, ka ES integrācija ir Serbijas valdības galvenā prioritāte un, ka Serbija ir gatava veikt nepieciešamās reformas līdz 2027. gadam.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Serbija mums ir nozīmīgs partneris Rietumbalkānu reģionā. Mums ir sena divpusējo attiecību vēsture – 2026. gadā atzīmēsim to simtgadi. Serbija pašlaik ir ceļā uz tās pievienošanos ES, un mēs turpināsim atbalstīt Serbiju eirointegrācijas procesā, tostarp dalīsimies Latvijas reformu pieredzē. Protams, kā no visām ES kandidātvalstīm, sagaidām rīcību atbilstoši ES kopējām vērtībām un iestāšanās kritērijiem, saskaņotību ar ES Kopējo ārējās un drošības politiku, kā arī pievienošanos sankcijām pret Krieviju.”
Pārrunājot atbalstu Ukrainai, ministri bija vienisprātis, ka jāturpina visa veida atbalsts – militārs, politisks, humanitārais un finansiālais, kā arī jānodrošina palīdzība Ukrainas rekonstrukcijai.
Ministri pārrunāja arī Latvijas sniegto atbalstu Serbijai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras FRONTEX kopīgajā operācijā, lai kontrolētu nelegālās migrācijas plūsmas, un apkarotu pārrobežu organizēto noziedzību. B. Braže informēja par situāciju uz Latvijas, ES un NATO Austrumu robežas, ko nesen apmeklēja, lai iegūtu informāciju par ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ieviešanu un izaicinājumiem, ko sankciju kontrole rada uz Latviju kā ārējās robežas valsti.
B. Braže sarunā uzsvēra arī pieaugošo hibrīddraudu ietekmi uz drošību un demokrātiju stabilitāti, un attiecīgi vajadzību stiprināt gan valstu noturētspēju, gan sabiedrību izpratni un noturību pret dezinformāciju un propagandu.
Informācijai
- Latvijas Republikas un Serbijas Republikas divpusējās attiecības
- 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta un vardarbības Balkānu reģionā, balstoties uz Apvieno Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija rezolūciju Nr. 1244 (1999), tika uzsākta Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vadītā operācija Kosovā (Kosovo Force – KFOR). Kopš 2021. gada jūnija Latvija operācijā piedalās ar vieglo kājnieku rotu (mandāts līdz 160). Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rota integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā. NBS kontingents veic patrulēšanas, operācijas spēku aizsardzības un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumus, kā arī piedalās taktiskā līmeņa mācībās.
