“14. maijā Gruzijas Parlamentā pieņemtais likums par ārvalstu ietekmes caurskatāmību un arī virkne citu strīdīgu likumprojektu iniciatīvu (izmaiņām vēlēšanu likumā, nodokļu likumā, pret LGBT vērstu likumu pakotnē u.c.), kas nebūtu savienojami ar valsts uzņemtajām ES kandidātvalsts statusa saistībām, raisa nopietnas bažas,” kopīgā Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru vizītē Gruzijā norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Ministre uzsvēra starptautisko partneru ieinteresētību, lai Gruzijas uzņemtais kurss ceļā uz Eiropas Savienību paliktu nemainīgs.
2024. gada 15. maijā ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu (Margus Tsahkna), Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru (Thórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir) un Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) darba vizītē apmeklēja Gruziju.
Šīs vizītes mērķis ir paust bažas un uzklausīt visu pušu argumentus un redzējumu par pašreizējo situāciju valstī, kā arī sekmēt dialogu.
Vizītes laikā tika pārrunāts arī Gruzijas reformu process un integrācijas Eiropas Savienībā gaita, tai skaitā Eiropas Komisijas rekomendāciju izpilde.
“Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas vienmēr ir bijušas un joprojām ir Gruzijas draugi. Mēs esam investējuši ļoti daudz politisko, finansiālo un citu kapitālu, lai palīdzētu un atbalstītu Gruziju ceļā uz eiroatlantisko integrāciju, tieši tāpat kā mēs esam iestājušies un atbalstījuši Ukrainu. 2023. gada decembrī Eiropadome Gruzijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu, un mēs ļoti ceram, ka Gruzija kādu dienu kļūs par ES dalībvalsti,” norādīja B. Braže.
Pēc Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru kopīgās tikšanās ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili (Salome Zourabichvili) preses konferencē B. Braže uzsvēra:
“Vienlaikus ir jānošķir un jāizprot, ka pievienošanās Eiropas Savienībai nav tikai politisks process un mērķis – ikvienai kandidātvalstij ir jāizpilda konkrētas prasības, konkrēti praktiski soļi, lai tā atbilstu vienotajām ES normām un likumiem – jānodrošina likumdošanas saderība, jāsakārto tieslietu sistēma, jābūt stabilām institūcijām demokrātijas nodrošināšanai, jāievēro likuma vara, cilvēktiesības un pamata brīvības, jānodrošina funkcionējoša tirgus ekonomika. Tieši tāpat kā to paveicām mēs, Latvija, Lietuva un Igaunija, tas jāizdara arī Gruzijai, un darāmā vēl ir daudz,” uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Viņa arī norādīja, ka lēmums par dalību ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle, taču vienlaikus to jāīsteno kopsolī ar Gruzijas valdības skaidru rīcību. Vairāk nekā 80 % Gruzijas iedzīvotāju atbalsta Gruzijas iestāšanos ES.
Uzklausot opozīcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, B. Braže uzsvēra spēka pielietošanas pret demonstrantiem nepieņemamību. Iespēja brīvi un netraucēti īstenot nevalstisko organizāciju funkcijas veicina viedokļu dažādību Gruzijas sabiedrībā un valsts tuvināšanos integrācijai ES. Brīvība, demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, līdztiesība un cilvēka cieņa ir Eiropas Savienības pamatvērtības, par kurām ir jāiestājas katru dienu – gan sabiedrībai, gan valstu līderiem.
“Cilvēkiem ir tiesības organizēties un paust savus uzskatus demonstrācijās – tās ir viņu pamattiesības un valstij ir pienākums tās aizstāvēt,” atgādināja B. Braže.
Tikšanās laikā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Šalvu Papuašvili (Shalva Papuashvili), premjerministru Irakliju Kobahidzi (Irakli Kobakhidze) un ārlietu ministru Ilju Darčiašvili (Ilia Darchiashvili), ārlietu ministre aicināja apturēt likumprojekta par ārvalstu ietekmes caurskatāmību virzību un atgriezties pie iekļaujoša, demokrātiska dialoga ar nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību kopumā. Tāpat ir svarīgi ieklausīties starptautisko partneru viedoklī.
“Situācijas risinājums jāmeklē konstruktīvā un demokrātiskā dialogā, kā arī konsultējoties ar starptautiskiem, neatkarīgiem ekspertiem, tajā skaitā noteikti būtu jāsagaida Venēcijas komisijas viedoklis par šo likumprojektu un atbilstoši jārīkojas,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.
