“Laikā, kad notiek Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, nelokāmā apņemšanās aizsargāt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Eiropā ir īpaši svarīga. Augstu novērtēju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lomu un rīcību – tā bija viena no pirmajām starptautiskajām institūcijām, kas aicināja izveidot Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Mums jāturpina kopīgi strādāt, lai sauktu Krieviju pie atbildības par pastrādātajiem starptautiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem,” tiekoties ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidentu Teodoru Rusopulu (Theodoros Roussopoulos) un Latvijas EPPA delegācijas vadītāju Zandu Kalniņu-Lukaševicu, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Amatpersonas pārrunāja atbalstu Ukrainai, Īpašā tribunāla agresijas noziegumam izveides procesu, Zaudējumu reģistra darbu, kā arī ārvalstu, īpaši Krievijas, dezinformācijas draudus un hibrīdapdraudējumu. Ministre uzsvēra Latvijas valdības pagājušā nedēļā apstiprināto papildu 1,736 milj. eiro finansējumu Ukrainas atbalstam, no kura daļu novirzīs Eiropas Padomes Ukrainas zaudējumu reģistram.
T. Rusopuls ar delegāciju uzturas vizītē Latvijā, lai piedalītos Starptautiskās Krimas platformas trešajā parlamentārajā samitā, kas šonedēļ, 23. un 24. oktobrī, norisinās Rīgā. Samita mērķis ir skaidrot Krievijas agresijas globālo ietekmi, turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus un veicināt starptautisko atbalstu Ukrainai. Samitā piedalīsies delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm.
EPPA prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas darbu, aizstāvot demokrātiju un cilvēktiesības Eiropas Padomē, kā arī augstu novērtēja Latvijas delegācijas EPPA aktīvo darbu.
Par Eiropas Padomi
- Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 46 Eiropas valstis. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995. gadā.
- Pēc sāktā agresijas kara Ukrainā 2022.gada 24.februārī, Krieviju 2022.gada 16.martā izslēdza no Eiropas Padomes. Šobrīd Eiropas Padome kā galveno mērķi izvirzījusi atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju, nodrošināt taisnīgumu un vainīgo saukšanu pie atbildības.
- Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir viena no Eiropas Padomes lielākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas visu Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši.
Par Starptautisko Krimas platformas parlamentāro samitu
- Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu. Tajā piedalīsies delegācijas no aptuveni 50 pasaules valstīm.
- Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti notikuši Zagrebā un Prāgā.
Papildu informācija:
