Mūsu galvenā prioritāte ir Latvijas drošības stiprināšana, ieviešot NATO kopīgo militāro stratēģiju. Tā ietver alianses kopējo aizsardzību, vienošanos par kaujas plāniem un to īstenošanu, t.sk. aizsardzības spējas un atturēšanas (deterrence) politiku. Saprotamu iemeslu dēļ, Alianses aizsardzības un atturēšanas pasākumi nav publiski apspriežami, tāpēc arī šī samita kontekstā jāsaprot, ka notiek intensīvs aizkulišu darbs pie Alianses spēku gatavības un kaujas spēju stiprināšanas.
Kopumā gaidāmajā samitā Latvijas prioritātes, pirmkārt, ir atturēšanas un aizsardzības tālāka nostiprināšana, īpaši NATO Austrumu flangā. Latvijai ir svarīgi stiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzību.
Otrkārt, tas ir progress aizsardzības izdevumu kāpināšanā un panākt vienlīdzīgu sloga sadali – mērķis sasniegt vismaz 2 % visu dalībvalstu IKP ieguldījumu aizsardzībai. Visas Baltijas valstis jau ir pārsniegušas 3 % līmeni, un Latvijas ieguldījums drošībā šogad sasniegs 3,17 % no IKP. Ja 2014. gadā tikai piecas NATO dalībvalstis bija sasniegušas šo līmeni, tad pašlaik tās ir jau 23 valstis.
Treškārt, tas ir tūlītējs un ilgtspējīgs ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, lai stiprinātu un attīstītu tās bruņoto spēku spējas un palīdzētu tai uzvarēt kaujas laukā. Darba kārtībā ir militārās palīdzības koordinēšanas aspekti (NATO apgādes un apmācības), kā arī politiska vienošanās par turpmākajiem soļiem Ukrainas integrācijai NATO – proti, Ukrainas dalība NATO ir laika (kad) jautājums (nevis vai). Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks. Arvien vairāk valstu globālā mērogā izprot, ka atbalsts Ukrainai ir ne tikai mūsu – Latvijas, Baltijas, ES drošības interesēs, bet ka Ukrainai ir būtiska loma Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei. Piemēram, Ukrainas miera samits Šveicē bija pirmais globāls augstākā līmeņa pasākums, kur bija iespēja skaidrot Krievijas imperiālistisko dabu tiem, kuri ar to nav nekad vai tik tieši saskārušies un ka Krievijas agresija Ukrainā nav lokāls Eiropas konflikts, bet ka tas tieši ietekmē visu pasauli, atstājot negatīvas sekas, kā arī grauj starptautiskās kārtības un tiesiskuma pamatprincipus.
Ceturtkārt, tā ir Krievijas ietekmes un spēju ierobežošana un sadarbības stiprināšana ar partneriem visā pasaulē. Proti, Krievijas politika šobrīd ir karš un Krievija ir drauds Eiroatlantiskās telpas drošībai un starptautiskajai drošībai kopumā – to mēs izjūtam arī caur kiberuzbrukumiem, uzbrukumiem informatīvajā telpā, dažādiem hibrīd draudiem u.c. Krievijas radīto hibrīdo draudu, t.sk. sabotāžas, dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumu intensitāte un apjomiem sabiedroto teritorijās pieaug, un pieaug arī alianses sabiedroto izpratne par radītajiem riskiem un gatavība uz tiem atbilstoši reaģēt.
Ļoti svarīgi īstenot Krievijas visaptverošu iegrožošanas stratēģiju – paralēli visam, kas tiek darīts Ukrainas atbalstam.
Tāpat pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā NATO ir svarīgi strādāt kopā ar visiem partneriem – arī Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Balkāniem, kā arī partnervalstīm Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhilā.
Fona info par samitu
9.–11. jūlijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā notiks NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme jeb NATO samits. NATO samits Vašingtonā atzīmē Vašingtonas līguma parakstīšanas 75. gadadienu. Vašingtonas samits būs pirmais samits 32 sabiedroto sastāvā – arī ar jaunākajām alianses dalībvalstīm Zviedriju un Somiju.