Vairāk attēlu skatīt: www.flickr.com
26. janvārī atzīmēsim Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 95. gadadienu jeb tā dēvēto Diplomātu dienu. Par godu šim notikumam Ārlietu ministrija organizē vairākus pasākumus.
Uzrunājot viesus svinīgajā pasākumā Ārlietu ministrijā 25. janvārī, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka: “Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 95. gadadienas priekšvakarā Latvijas ārlietu dienests saskaras ar līdzīgiem starptautiskās politikas izaicinājumiem, kas bija aktuāli mūsu ārlietu dienesta dibinātājiem – Zigfrīdam Annai Meierovicam un pirmajiem diplomātiem. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā liekas pašsaprotama, taču arī turpmāk Latvijas diplomātiem būs jāpieliek visas pūles, lai Latviju nostiprinātu eiroatlantiskajā saimē,” sacīja ministrs.
Pasākuma laikā ministrijas vestibilā Latvijas uzņēmuma “Groglass” inovatīvā stikla vitrīnā varēja aplūkot oriģinālo dokumentu no Latvijas Nacionālā arhīva – Francijas premjerministra un ārlietu ministra, Sabiedroto valstu Augstākās padomes 1921. gada 22.–26. janvāra sēžu vadītāja Aristīda Briāna 1921. gada 26. janvārī parakstīto notu par Latvijas valsts atzīšanu de iure.
Tāpat virtuāli tika demonstrēta Sabiedroto valstu Augstākās padomes 1921. gada 26. janvāra sēdes Parīzē protokols, kurā rakstiski atspoguļota Sabiedroto valstu pārstāvju diskusija par Latvijas un Igaunijas atzīšanu de iure. Tas kļuva iespējams, pateicoties Latvijas vēstniecības Francijā pagaidu pilnvarotās lietvedes Sarmītes Dannes sadarbībai ar Francijas Ārlietu ministrijas arhīvu, no kura tika saņemts dokuments. Latvijā šis protokols bija skatāms pirmo reizi.
Uz svinīgo pasākumu ministrijā bija aicināti ministri, Saeimas deputāti, ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, goda konsuli, bijušie vēstnieki, pensionētie ministrijas darbinieki un citi sadarbības partneri. Sakarā ar Latvijas Republikas de iure atzīšanas dienu ministrs tradicionāli ar Atzinības rakstiem apbalvoja Ārlietu ministrijas darbiniekus un citu institūciju pārstāvjiem par veiksmīgu sadarbību un sniegto ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā. E. Rinkēvičs pasniedza arī Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu sarunu dokumentu sagatavošanā un ekspertu sarunu vešanā ANO, nodrošinot Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Kā ik gadu piemiņas brīdī I un II Meža kapos tika nolikti ziedi Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes, Gunāra Meierovica un bijušo Ārlietu ministrijas darbinieku - Imanta Daudiša, Pētera Vasariņa, Daces Krievānes, Jāņa Lovnika, Maijas Āboltiņas un Hardija Baumaņa atdusas vietās.
Par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas gadadienai ministrs tikās arī ar Latvijā nerezidējošiem ārvalstu vēstniekiem.
Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas gadadienai par godu Ārlietu ministrija ir sagatavojusi izdevumu – brošūru latviešu un angļu valodā “1921. gada 26. janvāris. Latvijas valsts atzīta de iure. Neatsaucami un pastāvīgi”.
Uzziņai
Latvijas de iure atzīšana nozīmēja, ka valsts kļuva par starptautisko tiesību subjektu – tā varēja pievienoties starptautiskajām kolektīvajām konvencijām, slēgt daudzpusējos līgumus, kā arī piedalīties kā pilntiesīga locekle starptautiskajās konferencēs, organizēt un piedalīties starpvalstu apspriedēs.