2022. gada 25. augustā Ženēvā, Šveicē, Ieroču tirdzniecības nolīguma (Arms Trade Treaty – ATT) ikgadējās plenārsēdes laikā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs atklāja semināru par Latvijas, Japānas, Meksikas un Dienvidāfrikas pieredzi ieroču eksporta kontroles jomā. A. Pelšs uzsvēra Latvijas pieredzi, ko tā ieguvusi, pēdējos gados prezidējot dažādos eksporta kontroles režīmos (Ieroču tirdzniecības nolīgums, Kodolmateriālu piegādātāju grupa, Vasenāras vienošanās). Latvija ir gatava ar savu pieredzi dalīties ar citām mazām valstīm, kuras atrodas eksporta kontroles sistēmas izveides sākumstadijā. ATT konferences noslēgumā tika pieņemts lēmums, ka Latvija turpina ieņemt ATT viceprezidenta amatu un uz diviem gadiem kļūst par prestižā ATT Brīvprātīgo iemaksu fonda Izvēles komitejas biedru.
Ženēvā A. Pelšs tikās arī ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ģenerālsekretāri Rebeku Grīnspenu (Rebecca Grynspan), kuru informēja par Latvijas ieguldījumu UNCTAD darbā, kā arī Latvijas vēstnieka ANO Ženēvā Bahtijora Hasana kandidatūras izvirzīšanu darbam UNCTAD Tirdzniecības un attīstības padomes priekšsēdētāja amatam līdz 2023. gada jūnijam.
Vizītes turpinājumā 26. augustā valsts sekretārs tikās ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektori Dr. Ngozu Okondžo-Ivalu (Ngozi Okonjo-Iweala), ar kuru pārrunāja PTO 12. Ministru konferences rezultātus un to ieviešanu, kā arī nākamos darba uzdevumus.
A. Pelšs apmeklēja arī Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN) un tikās ar Pētniecības un skaitļošanas direktoru Prof. Joahimu Mnihu (Joachim Mnich) un guva ieskatu galvenajās CERN darbības aktivitātēs un pastāvīgajā ekspozīcijā.
Informācijai
ATT
Ieroču tirdzniecības nolīgums ir balstīts uz ANO statūtu 26. pantu, kas iestājas par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un nekontrolētas ieroču izplatības mazināšanu. ATT izveido eksporta kontroles standartus starptautiskajai tirdzniecībai ar konvencionālajiem ieročiem.
ATT līgums tika parakstīts 2013. gadā, un Latvija bija viena no līgumu parakstītājām. 2019. gadā Latvija kā pirmā Austrumeiropas valsts uz brīvprātības pamatiem prezidēja ATT. Šobrīd līgumam jau pievienojušās 111 pasaules valstis no visiem kontinentiem.
ATT Brīvprātīgo iemaksu fonda Izvēles komitejas biedrs
ATT institūcija, kas sastāv no 15 valstīm. Komiteja lemj par pieejamo finanšu resursu sadali. Latvija ir vienīgā valsts no reģiona, kas komitajā pārstāvēta.
UNCTAD
UNCTAD ir dibināta 1964. gadā, tā ir atbildīga par ekonomiskās attīstības un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu ar fokusu uz tirdzniecības, finanšu, investīciju un tehnoloģiju jautājumiem. UNCTAD darbojas kā forums starpvaldību diskusijām par ekonomiskās attīstības jautājumiem; veic pētījumus, politikas analīzi un datu apkopošanu; sniedz būtisku tehnisko palīdzību, galvenokārt, jaunattīstības valstīm, vismazāk attīstītājām valstīm, un mazākā apjomā arī pārejas ekonomikas valstīm.
PTO
PTO ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995. gadā ar mērķi veicināt starptautisko tirdzniecību un regulēt tirdzniecības attiecības starp tās dalībvalstīm. PTO apvieno 164 dalībvalstis, aptverot vairāk nekā 95 % no visas pasaules tirdzniecības. Latvija ir PTO dalībvalstis kopš 1999. gada.
PTO Ministru konference notiek reizi divos gados, un tā ir galvenā PTO lēmējinstitūcija. PTO 12. Ministru konferenci sākotnēji bija plānots noturēt 2020. gada jūnijā Nursultanā, Kazahstānā, taču Covid-19 izplatības dēļ tā vairākkārt tika pārcelta, un tā notika Ženēvā š.g. 12.–17.jūnijā.
CERN
CERN izveidota 1953. gadā un tās sastāvā ietilpst 23 dalībvalstis. No 2021.gada 2. augusta Latvija ir asociētās dalībvalsts statusā, CERN padomē Latviju pārstāv vēstnieks Bahtijors Hasans un IZM valsts sekretāra vietnieks Dr. Dmitrijs Stepanovs.
CERN mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem. Ar CERN ir sadarbojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā “Primekss Group”, “DATI Group”, “Baltic Scientific Instruments”, “SAF Tehnika” un citi.