2021. gada 9. novembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Helsinkos tikās ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Anu Vehvilainenu (Anu Vehviläinen), Eiropas lietu un valsts īpašumtiesību pārvaldes ministri Titi Tupurainenu (Titi Tupurainen) un ārlietu ministru Peku Hāvisto (Pekka Haavisto), kā arī apmeklēja Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centru.
Tikšanās laikā ar Somijas ārlietu ministru tika pārrunāts abu valstu politiskais dialogs, sadarbība aizsardzībā, kultūrā un izglītībā, kā arī reģionālā sadarbība, tai skaitā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) formātā. Sarunu partneri apmainījās viedokļiem par aktuālajiem starptautisko attiecību jautājumiem, tostarp situāciju Afganistānā.
E. Rinkēvičs pateicās Somijai par sniegto palīdzību un atbalstu, nosūtot Latvijai mākslīgos plaušu ventilatorus Covid-19 slimnieku aprūpei. Ministri pārrunāja ES sadarbību Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. “Ir svarīgi saglabāt ciešu ES koordināciju arī turpmāk, sevišķi ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs akcentēja lielo potenciālu sadarbībai Baltijas jūras reģiona un Eiropas Savienības ekonomikai būtiskos transporta un infrastruktūras projektos. E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par Somijas atbalstu un dalību Rail Baltica, jo Somijas kā pieredzējušas Ziemeļvalsts klātbūtne šajā projektā ir vērtīga. Tāpat ministrs aicināja Somijas uzņēmējus investēt Rail Baltica infrastruktūrā.
Pārrunājot aktualitātes Arktikas reģionā, E. Rinkēvičs uzsvēra “Arktikas reģionā notiekošajiem procesiem ir tieša ietekme arī uz Baltijas jūras reģiona vidi, ekonomiku un drošību. Ņemot vērā Arktikas reģiona nozīmes pieaugumu, 2022. gadā Latvija gatavojas iesniegt savu pieteikumu Arktikas padomes novērotājvalsts statusa iegūšanai. Latvijas prioritārie virzieni būtu klimata pārmaiņu seku novēršana un pielāgošanās, pētniecība vides un ekoloģijas jomā, kā arī loģistika un digitalizācija. Tādēļ sagatavošanās procesu vēlamies izmantot kā platformu, lai padziļinātu sadarbību ar Ziemeļvalstīm par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas un reģionālā attīstība”.
Ministru sarunā īpaša uzmanība tika veltīta situācijai uz ES un Baltkrievijas robežas. Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka tā ir A. Lukašenko režīma sistemātiski izplānota un organizēta hibrīdoperācija, vēršoties ne tikai pret Poliju, Latviju vai Lietuvu, bet pret ES kopumā. Tādēļ spēcīga sankciju piektā kārta skaidri demonstrētu Eiropas solidaritāti pret hibrīduzbrukumiem, ko pašlaik īsteno Baltkrievijas varas pārstāvji. “Ir svarīgi noteikt sankcijas pret “Belavia” un citiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kas ir iesaistīti hibrīduzbrukumā pret Eiropas Savienības ārējām robežām vai gūst labumu no tā. Būtiski ir arī ieviest izmaiņas Eiropas Savienības tiesību aktos, kas stiprinātu dalībvalstu spēju apsargāt savas robežas, tostarp ir jāturpina diskusija par iespējamo Eiropas Savienības līdzekļu piešķiršanu fiziskas barjeras uzstādīšanai uz Eiropas Savienības ārējās robežas,” teica E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ar Somijas Eiropas lietu un valsts īpašumtiesību pārvaldes ministri T. Tupurainenu E. Rinkēvičs pārrunāja migrācijas un patvēruma politiku, kā arī klimata politikas jautājumus.
Darba vizītes laikā E. Rinkēvičs tikās arī ar Somijas parlamenta (Eduskunta) priekšsēdētāju A. Vehvilainenu. Ārlietu ministrs pauda gandarījumu par Latvijas un Somijas ciešajām attiecībām. “Šogad mēs atzīmējam Latvijas un Somijas diplomātisko attiecību izveides simto gadadienu, kā arī diplomātisko attiecību atjaunošanas trīsdesmitgadi. Priecē, ka esam labi partneri Eiropas Savienībā, reģionālajos formātos, kā arī veiksmīgi sadarbojamies dažādās jomās un līmeņos. Sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu Latvijas parlamentā ir izveidota un darbojas deputātu grupa,” sacīja E. Rinkēvičs.
Vizītes laikā Helsinkos Latvijas ārlietu ministrs apmeklēja Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centru, kā arī sniedza interviju “Lännen Media”.