2022. gada 14. novembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kurā ārlietu ministri apsprieda atbalstu Ukrainai, papildu sankcijas pret Krieviju, kā arī aktuālo situāciju Rietumbalkānos.
Sanāksmē E. Rinkēvičs aicināja ES dalībvalstis sniegt visu iespējamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainu Eiropas integrācijas un reformu procesos. Ministrs sacīja, ka nekavējoties ir jālemj par turpmāko praktisko, t.sk. makrofinansiālo, ES atbalstu Ukrainai un jāveido ilgtspējīgas ES atbalsta sistēmas. Svarīgi steidzami un iekļaujoši arī attīstīt globālu koordinācijas platformu. Ministrs izteica Latvijas atbalstu Ārlietu padomes lēmumam par ES Militārās atbalsta misijas Ukrainai (EUMAM Ukraine; European Union Assistance Mission) darbības uzsākšanu un par specializēto Eiropas Miera mehānisma (EPF; European Piece Facility) pasākumu apstiprināšanu 16 miljonu EUR apmērā.
E. Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, tostarp stiprinot sankcijas un apstiprinot sankciju devīto kārtu.
“Krievijas pilna mēroga iebrukuma rezultātā līdzšinējais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pamats ir zudis. Atgriezties pie iepriekšējām attiecībām nebūs iespējams, tādēļ Eiropas Savienībai ir jāmaina paradigma attiecībās ar Krieviju. Atturēšanai, stratēģiskajai neatkarībai no Krievijas un noturības stiprināšanai jābūt Eiropas Savienības politikas pamatā. Ir jāstiprina Krievijas kaimiņvalstu noturība,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Sanāksmē notika arī diskusija par Rietumbalkāniem, jo īpaši par gaidāmo ES un Rietumbalkānu samitu, kas šā gada 6. decembrī norisināsies Albānijas galvaspilsētā Tirānā.
Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka Krievijas karš Ukrainā ir izgaismojis Rietumbalkānu reģiona ievainojamību un no jauna iezīmējis ES paplašināšanās procesa ģeopolitisko un stratēģisko nozīmi. Krievijas kara seku mazināšanai ir svarīgi stiprināt ES un Rietumbalkānu sadarbību un turpināt iekļaut reģiona valstis ES iniciatīvās. Taču no visām reģiona valstīm tiek sagaidīta ES vērtībām atbilstoša rīcība. Piemēram, Bosnijai un Hercegovinai jāīsteno Eiropas Komisijas novērtējumā noteiktās reformas, lai virzītos uz priekšu ES integrācijas ceļā.