2021. gada 21., 22. un 23. oktobrī ASV, Čikāgā notika Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 70. kongress, kurā piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
“Šogad aprit 70 gadi, kopš dibināta Amerikas latviešu apvienība, kas pārstāv un vieno ap 100 000 latviešu visā Amerikā. Šis ir laiks, kad izvērtēt paveikto un izvirzīt jaunus mērķus nākamajiem gadiem. Man ir liels gods būt klāt šajā vēsturiskajā notikumā un piedalīties Kongresa darbā. Visā pastāvēšanas laikā ALA ir uzturējusi un vienojusi latviešu sabiedrību Amerikā, rūpējusies par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, veicinājusi Latvijas vēstures apguvi un sniegusi atbalstu Latvijai centienos būt demokrātiskai, tiesiskai un drošai valstij,” apsveikuma uzrunā sacīja E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs uzsvēra ALA lielo nozīmi Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā ilgajos okupācijas gados un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā. “ALA vienmēr ir bijusi nozīmīgs Latvijas sabiedrotais, atbalsts un partneris mūsu kopīgo mērķu īstenošanā. Jūs esat palīdzējuši Atmodas gados ar padomu, atbalstot cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kā arī Krievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas. Īpaši vēlos uzsvērt un pateikties par ieguldīto darbu, ko esat paveikuši, lai veicinātu Latvijas iestāšanos NATO un nodrošinātu pastāvīgu ASV valdības atbalstu Latvijas drošībai un aizsardzībai. Šis ir bijis arī īpaši sāpīgs gads, jo no mums ir šķīrušies cilvēki, kuru ieguldījums mūsu valsts un tautas attīstībā ir nenovērtējams. Vēlos pieminēt ilggadējo Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretāri Anitu Tēraudu, ilggadējo Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi, Amerikas latviešu apvienības un Apvienotās Baltiešu komitejas ASV priekšsēdi Jāni Kukaini, kā arī izcilo diplomātu, sabiedrisko un politisko darbinieku Ojāru Ēriku Kalniņu. Viņi bija patiesi Latvijas patrioti, nesavtīgi atbalstīja un palīdzēja savai valstij. Mums pietrūks viņu padoma, dzīvesprieka un optimisma,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
E. Rinkēvičs pateicās ikvienam ALA biedram par nesavtīgo darbu, uzturot un vienojot latviešu sabiedrību, rūpējoties par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, kā arī sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
“Pasaule ir kļuvusi arvien neprognozējamāka – Ķīna, Krievija, pandēmijas izraisītie ekonomiskie satricinājumi un citi izaicinājumi mazām valstīm liek būt īpaši modrām. Arī turpmāk Latvijas sadarbība un draudzība ar mūsu sabiedroto ASV ir un būs īpaši nozīmīga. ASV ir Eiropas draugs, taču tas ne vienmēr un ikvienam ir pašsaprotami. Manuprāt, viens no Amerikas Latviešu apvienības mērķiem būtu darbs ar jaunās paaudzes ASV politiķiem, atgādinot par mums, par Eiropu,” apsveikuma uzrunā sacīja E. Rinkēvičs.
Uzrunā ārlietu ministrs uzsvēra arī ALA aktīvo iesaisti Latvijas un Amerikas ekonomiskās sadarbības un tautsaimniecības attīstības veicināšanā. Ir nodibināta un veiksmīgi darbojas Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamera, aktīvi strādā Latvijas goda konsuli Amerikā, regulāri tiek organizēti ekonomiskās sadarbības forumi, kur viens no atpazīstamākajiem ir Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. “Mēs nezinām, kāda būs pasaule pēc desmit gadiem, taču šajās ģeopolitiskajās vētrās mums ir jānosargā sava valsts un jāpadara tā stiprāka,” nobeigumā teica E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pasniedza Ārlietu ministrijas atzinības rakstu ilggadējam ALA valdes priekšsēdētājam Pēterim Blumbergam. P. Blumbergs jau vairāk nekā 20 gadus ir viens no aktīvākajiem Amerikas latviešu kopienas pārstāvjiem, kurš sniedzis būtisku ieguldījumu ne vien Amerikas latviešu kopienas attīstībā un saiknes ar Latviju stiprināšanā, bet arī Latvijas–ASV attiecību veicināšanā.
E. Rinkēvičs arī piedalījās Čikāgas Globālās politikas padomes Emerging Leaders programmas apaļā galda diskusijā. Savukārt š.g. 21. oktobrī ārlietu ministrs viesojās Northwestern universitātē. Apmeklējuma laikā ministrs piedalījās apaļā galda diskusijā par Eiropas Savienības, NATO un nākotnes transatlantiskajām attiecībām.
Informācijai:
Amerikas Latviešu apvienība ir ASV latviešu centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 100 000 latviešu visā Amerikā. ALA dibināta 1951. gadā Vašingtonā. To nodibināja latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara bija ieceļojuši ASV no Vācijas un citu Eiropas zemju bēgļu nometnēm – pavisam 115 delegāti. Viņi pārstāvēja latviešu organizācijas un draudzes ASV, kas tobrīd apvienoja 11 260 ASV dzīvojošus latviešus. ALA dibināšanas viens no iniciatoriem un dibināšanas kongresa vadītājiem bija starpkaru perioda Latvijas sūtnis ASV, diplomāts un jurists Jūlijs Feldmanis. Visā pastāvēšanas laikā ALA ir uzturējusi un vienojusi latviešu sabiedrību, rūpējusies par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, veicinājusi Latvijas vēstures apguvi, kā arī sniegusi atbalstu Latvijas centienos būt demokrātiskai, tiesiskai un drošai valstij.
ALA finansē un atbalsta Apvienotās Baltiešu komitejas darbu un ir Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības dalīborganizācija. Šobrīd ALA ietver vairāk nekā 160 dažādas latviešu organizācijas – biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas, kas apvieno vairāk nekā 5 000 biedru no visām ASV pavalstīm. Tā darbojas kā bezpeļņas labdarības organizācija. Kopš 2015. gada maija ALA priekšsēdis ir Pēteris Blumbergs.