2022. gada 12. jūnijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Kairā tikās ar Ēģiptes Arābu Republikas prezidentu Abdelfatāhu Alsisī (Abdel Fattah Saeed Hussein Khalil el-Sis), ārlietu ministru Sāmihu Šukrī (Sameh Shoukry) un Ēģiptes Galvenās Izlūkošanas pārvaldes direktoru Abbasu Kamalu (Abbas Kamel). Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja plašu jautājumu loku, tostarp abu valstu divpusējās attiecības, Eiropas Savienības (ES) un Ēģiptes attiecības, kā arī aktuālos Vidusjūras reģiona drošības politikas jautājumus.
Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par labajām un konstruktīvajām attiecībām starp Ēģipti un Latviju. Šogad tiek atzīmēti 30 gadi kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības abu valstu starpā. Starp Latviju un Ēģipti ir izveidojusies stabila līgumtiesiskā bāze, ar iestrādnēm izglītības, zinātnes un ekonomiskās sadarbības veicināšanai.
“Latvija apzinās Krievijas kara Ukrainā izraisītā pārtikas un enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz mūsu partneriem Āfrikā, it īpaši Ēģiptē. Krievijas īstenotā Ukrainas ostu blokāde Melnajā jūrā un lauksaimniecības infrastruktūras iznīcināšana ir apzināta, militāra rīcība, kas nav saistāma ar Eiropas Savienības sankciju sekām. Mēs atbalstām ANO un ES risinājumu meklējumus Ukrainas ostu blokādes novēršanai un graudu eksporta atjaunošanai. Mēs atbalstām centienus rast alternatīvus ceļus Ukrainas graudu un saulespuķu eļļas piegādēm pa dzelzceļu vai jūru, apejot Krievijas blokādi Melnajā jūrā. Piemēram, Latvijai ir loģistikas infrastruktūra graudu eksportam uz globālajiem tirgiem, taču svarīgi vadīties no Ukrainas nostājas par iespējām izmantot potenciālos maršrutus. Vienlaikus mēs izprotam, ka Krievijas uzsāktā kara ietekmē Ēģipte ir bijusi spiesta veikt ārkārtas pasākumus ekonomiskās situācijas stabilizācijai. Augstu vērtējam Ēģiptes atsacīšanos iegādāties Ukrainai nozagtos kviešus no Krievijas kuģa “Matros Pozinich”,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
“Latvija gan divpusēji, gan kā Eiropas Savienības dalībvalsts iestājas par nepieciešamību mazināt ilgtermiņa pārtikas pieejamības un cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mūsu Āfrikas partneriem. Uzskatām, ka Eiropas Savienības atbalsts fiskālās un makroekonomiskās stabilitātes uzturēšanai visvairāk skartajām valstīm palīdzēs mazināt inflāciju un aizdevumu apmaksas problēmas. Ilgtermiņā ir jāveicina ilgtspējīga vietējās pārtikas ražošana, noturība pret klimata pārmaiņām un pārtikas piegādes ķēžu dažādošana. Latvija arī atbalsta Eiropas Savienības plānoto finansiālu atbalstu Ziemeļāfrikas valstīm pārtikas cenu kāpuma negatīvo seku mazināšanai īstermiņā,” akcentēja ministrs.
Ārlietu ministrs pateicās Ēģiptei par atbalstu Krievijas agresiju Ukrainā nosodošajām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām, kā arī aicināja turpināt atbalstīt iniciatīvas, kas pieprasa Krievijai pārtraukt karu Ukrainā un saukt agresoru pie atbildības. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka sadarbībā ar ANO aģentūrām ir jārisina situācija Ukrainas ostu blokādes novēršanai un Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.
Sarunu partneri pārrunāja ES Dienvidu kaimiņu politiku. Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka ciešs ES un Ēģiptes dialogs ir abpusēji izdevīgs, ļaujot kopīgiem spēkiem veicināt abu Vidusjūras krastu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Latvija atbalsta ES izvēlēto zaļās un digitālās transformācijas ceļu, lai risinātu klimata izmaiņu sekas un radītu uzņēmējdarbības un investīciju iespējas. Tāpat Eiropas Savienības un Ēģiptes sadarbībai ir jāveicina privātā sektora izaugsme it īpaši inovāciju un digitālo risinājumu jomās. Savukārt Āfrikas Kontinentālās Brīvās tirdzniecības zonas līgums (agreement on the African Continental Free Trade Area, AfCFTA) ir būtisks panākums ar potenciālu uzlabot visa kontinenta labklājību.
Amatpersonas pārrunāja arī enerģētikas politikas jautājumus. Ņemot vērā, ka Krievija sevi pierādījusi kā neuzticamu partneri, atteikšanās no tās enerģijas piegādēm ir smags, bet nepieciešams lēmums daudzām Eiropas valstīm. Tādējādi īstermiņā ES ir jānodrošina alternatīvas naftas, ogļu un jo īpaši dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes. Šajā kontekstā Ēģipte spēlē nozīmīgu lomu dabasgāzes un LNG piegāžu nodrošināšanā ES, ņemot vērā ES apņemšanos līdz gada beigām par 2/3 samazināt ES atkarību no Krievijas energoresursiem. “Galvenais risinājums, lai nodrošinātu mūsu energoapgādi, ir pārejas paātrināšana uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un tīrām enerģijas tehnoloģijām, piemēram, ūdeņradi. Priecē, ka Eiropas Savienība turpinās sadarboties ar Ēģipti un citiem partneriem, lai veicinātu šo tehnoloģiju attīstību, paātrinātu ražošanu, veiktu ieguldījumus nepieciešamajā infrastruktūrā un nodrošinātu energonesēju tirdzniecību. Nesen noslēgtā Eiropas Savienības un Ēģiptes vienošanās stiprinās sadarbību klimata un enerģētikas jautājumos, t.sk. palielinot LNG piegādes Eiropas Savienībai,” pauda E. Rinkēvičs.
Ministrs informēja par Latvijas plāniem piedalīties klimata pārmaiņu konferencē šā gada novembrī Šarmešeihā. E. Rinkēvičs arī izteica aicinājumu atvērt Ēģiptes vēstniecību Rīgā.