„Mēs varam būt lepni par Latvijas ārlietu dienesta darbu, stiprinot Latvijas ārējās ekonomiskās attiecības un valsts ārējo drošību, risinot sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, un veicinot divpusējās attiecības,” 25.janvārī svinīgajā pasākumā par godu Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 92.gadadienai uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tradicionāli Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas dienā, kas tiek saukta arī par Diplomātu dienu, ārlietu ministrs pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā, un Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā.
Godinot valstsvīra un diplomāta Kārļa Zariņa nopelnus Latvijas kā starptautiski tiesiskas valsts de iure tālākpastāvēšanas uzturēšanā okupācijas gados, Ārlietu ministrijā tika atklāts diplomāta Zariņa salons.
„Šī vieta kalpos kā atgādinājums par Latvijas diplomātijas ilgo un bagāto vēsturi. Tajā varēsim smelties iedvesmu tālākajam darbam,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Šis pirmā stāva apļveida kabineta plānojums ir saglabāts vēsturiskais līdz pat mūsu dienām, un turpmāk to paredzēts izmantot kā ministrijas reprezentācijas sarunu telpu.
Salonā ir aplūkojamas Ministru kabineta K.Zariņam piešķirtās ārkārtējās pilnvaras, viņa Latvijas un ārvalstu apbalvojumu miniatūras, kā arī fotouzņēmumi. Ar šīm vērtīgajām diplomātiskās vēstures liecībām Ārlietu ministrijā varēs iepazīties ikviens interesents, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku ar Sabiedrisko attiecību nodaļā pa tālruni +371 67016447.
Kārlis Zariņš (1879 – 1963) četrdesmit četrus gadus ieņēma vadošus posteņus Latvijas ārlietu dienestā - bija sūtnis Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Lielbritānijā (1919 – 1963). No 1931.gada līdz 1933.gadam K.Zariņš bija ārlietu ministrs.
Latvijas Ministru kabinets 1940.gada 17.maijā piešķīra sūtnim Lielbritānijā K.Zariņam ārkārtējās pilnvaras vadīt valsts diplomātisko un konsulāro dienestu, pastāvot kara un citiem ārkārtējiem apstākļiem. Šo Latvijas pēdējās suverēnās valdības uzdevumu K.Zariņš sekmīgi pildīja gandrīz divdesmit trīs gadus. Pamatojoties uz ārkārtējām pilnvarām, K.Zariņš iecēla vairākus diplomātiskos pārstāvjus un goda konsulu vietas izpildītājus Rietumu valstīs, tādējādi nodrošinot pārstāvniecību darbības turpināšanos pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas. Tas bija svarīgs faktors, kas nodrošināja Latvijas kā starptautiski tiesiskas valsts de iure pastāvēšanu okupācijas gados.
Turpinot Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas dienas svinīgos pasākumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 30.janvārī dosies uz Tukuma novada Sēmes un Zentenes pagasta Brizuli, lai piedalītos Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas informatīvā stenda atklāšanā - vietā, kur 1925.gada 22.augustā Z.A.Meierovics traģiski gāja bojā autoavārijā. Sēmes un Zentenes pagasta Brizulē par traģisko notikumu atgādina bronzas bareljefs un piemineklis.
Viesojoties Tukumā, Latvijas diplomāti Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1.pamatskolas skolēniem stāstīs par diplomāta profesiju, ārlietu dienesta uzdevumiem. Jauniešiem būs iespēja gūt priekšstatu par Latvijas pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica darbību un de iure dienu.