2024. gada 16. februārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, piedalījās 60. Minhenes Drošības konferences atklāšanas ceremonijā, kā arī vairākos diskusiju paneļos. Līdztekus konferencei ministram bija arī vairākas divpusējās tikšanās.
Vācijas Ārpolitikas biedrības (DGAP) diskusijā “Stratēģiskā drošības un labklājības saskaņošana topošajā globālajā kārtībā” ārlietu ministrs K. Kariņš uzsvēra, ka Krievija uzbrūk demokrātiskās pasaules vērtībām, cenšoties pierādīt spēka pārākumu pār noteikumos balstītu pasaules kārtību. "Mēs nedrīkstam to pieļaut. Demokrātiskai pasaulei ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt," uzsvēra K. Kariņš.
Piedaloties domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) diskusijā “Trīs jūru iniciatīva par Ukrainas rekonstrukciju: transatlantiskās kopienas reakcijas kartogrāfija”, K. Kariņš pauda, ka Trīs jūru iniciatīva, kura aptver 13 ES dalībvalstis un ES kandidātvalstis, kā arī Ukrainu un Moldovu, ar stingru ASV atbalstu, īstenos nozīmīgus infrastruktūras, savienojamības, enerģētikas un drošības projektus Eiropā.
Baltijas valstu ārlietu ministriem bija tikšanās ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Deividu Kameronu (David Cameron), lai pārrunātu atbalstu Ukrainai un ciešo sadarbību NATO. Sarunā K. Kariņš izteica pateicību par Apvienotās Karalistes nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā, kā arī uzsvēra, ka spēcīga sadarbība un Apvienotās Karalistes militāra klātbūtne ir svarīga Baltijas jūras reģionam un eiroatlantiskajai drošības arhitektūrai. Ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus un citus ar sankcijām saistītus jautājumus.
Tikšanās laikā ar Bahreinas Karalistes ārlietu ministru Abdulatifu bin Rašidu Al Zajanī (Abdullatif bin Rashid Al Zayani) K. Kariņš pateicās par līdzšinējo sadarbību gan divpusēji, gan starptautiskajās organizācijās. Ministri pārsprieda globālās drošības situāciju pasaulē, tostarp krīzi Tuvajos Austrumos un Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Tiekoties ar Vispārējās kodolizmēģinājumu aizlieguma organizācijas (CTBTO) ģenerālsekretāru Robertu Floidu (Robert Floyd), ārlietu ministrs uzsvēra, ka Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) ātrāka stāšanās spēkā ir ārkārtīgi svarīga. Tā ir gan politiska nepieciešamība, gan konkrēts ieguldījums starptautiskā miera un drošības turpmākā stiprināšanā. Viņš norādīja, ka Krievijas lēmums denonsēt CTBT, kā arī tās kodolretorikas pieaugums un paziņojumi par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir nosodāmi. Tas kaitē starptautiskajai bruņojuma kontroles un neizplatīšanas arhitektūrai, turklāt grauj notiekošos globālos atbruņošanās centienus. Krievijai kā CTBT parakstītājai, ir jāturpina ievērot šī līguma nosacījumi. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija novērtē organizācijas centienus nodrošināt globālu uzraudzību un efektīvu pārbaudes sistēmu pret kodolizmēģinājumiem ar Starptautiskā datu centra strapniecību. K. Kariņš arī uzsvēra Latvijas pārliecību par CTBTO spēju stiprināt kodolizmēģinājumu aizliegumu.
