2024. gada 1. martā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš videokonferencē ar Bulgārijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas un Rumānijas kolēģiem apsprieda aktuālās norises Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā, tostarp lielāku NATO struktūru iesaisti šo reģionu drošības stiprināšanā. Videokonference notika pēc Bulgārijas ārlietu ministres Marijas Gabrielas (Mariya Gabriel) ierosinājuma.
Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī droša kuģošana Melnajā jūrā ir nopietni apdraudēta Krievijas izraisīto incidentu dēļ. Atsevišķi riski ir tikuši novēroti arī Baltijas jūrā.
“Ņemot vērā, ka Krievijas drauds nebeidzas pie Ukrainas robežām, bet skar visu eiroatlantisko telpu, īpaši svarīga ir NATO valstu savstarpējā koordinācija. Veiksmīga sadarbība starp Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm ir priekšnosacījums veiksmīgai Krievijas iegrožošanai,” atzīmēja K. Kariņš.
Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, Krievijas flotes ietekme Baltijas jūrā ir samazinājusies, stiprinot visa reģiona drošību un stabilitāti. Savukārt Turcija, Bulgārija un Rumānija šī gada 11. janvārī parakstīja vienošanos par kopīgu Melnās jūras atmīnēšanas iniciatīvu, izveidojot pretmīnu jūras spēku grupu (MCM Black Sea). Krievijas kara flote iebrukuma Ukrainā sākumposmā mīnēja Ukrainas Melnās jūras piekrasti, kas apdraud kuģošanu un apgrūtina Ukrainas centienus pārvarēt Krievijas īstenoto jūras blokādi. Pretmīnu jūras spēku grupa pārraudzīs atmīnēšanas misijas operācijas Melnajā jūrā.
