2022. gada 30. un 31. augustā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālajā sanāksmē, kas norisinājās Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Sanāksmē notika diskusija par ES–Āfrikas attiecībām, kā arī Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat notika Čehijas prezidentūras ES Padomē rīkota neformāla tikšanās ar Ukrainas, Moldovas un Gruzijas ārlietu ministriem.
ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar Krieviju, Krievijas agresijas ietekmi uz attiecību nākotni un globālajiem procesiem, kas skar enerģētikas un pārtikas drošības jautājumus. Sanāksmē norisinājās arī vairāku ES dalībvalstu rosināta diskusija par vīzu izsniegšanas atcelšanu Krievijas tūristiem un Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošanu ES. Tika izplatīts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministru kopīgs paziņojums, kas noteic:
“Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu ietekmē visas Eiropas drošību. Kopš jūlija vidus mēs kā valstis, kas robežojas ar Krieviju, esam saskārušās ar pastiprinātām bažām par Krievijas pilsoņu ievērojamo pieaugumu, kas pāri mūsu robežām ieceļo Eiropas Savienībā un Šengenas zonā. Mēs uzskatām, ka tas var kļūt par nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai.
Nolīguma ar Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu apturēšana ir nepieciešamais pirmais solis, taču mums ir krasi jāierobežo izsniegto vīzu skaits, jo īpaši attiecībā uz tūristu vīzām, lai samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienību un Šengenas zonu. Tādēļ mēs meklējam vienotu pieeju Eiropas Savienības līmenī un lūdzam Eiropas Komisiju ierosināt attiecīgus pasākumus vīzu jomā, ko Eiropas Savienība varētu īstenot.
Šajos pasākumos būtu jāiekļauj izņēmumi attiecībā uz disidentiem, kā arī citi humāni gadījumi. Mums jāturpina atbalstīt Vladimira Putina režīma pretiniekus un ir jānodrošina viņiem iespējas pamest Krieviju.
Kamēr šādi pasākumi nebūs ieviesti Eiropas Savienības līmenī, mēs kā valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, apsvērsim iespēju nacionālā līmenī ieviest pagaidu vīzu aizlieguma pasākumus vai ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Eiropas Savienības vīzas, lai risinātu nenovēršamās sabiedriskās drošības problēmas.”
Sanāksmē Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka nav pieļaujami kompromisi attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti vai spiediens uz Ukrainu pēc iespējas ātrāk vienoties ar Krieviju par kara pārtraukšanu.
“Eiropas Savienības interesēs ir skaidra un viennozīmīga Ukrainas militāra un politiska uzvara. Ņemot vērā Krievijas politiskās vadības neslēptās ambīcijas atjaunot PSRS parauga impēriju un radītos draudus visa reģiona drošībai, Eiropas Savienībai ir jāturpina politiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju. Ja Krievija spēs pilnīgi vai daļēji īstenot savus mērķus Ukrainā, tad tās spiediens pret citām kaimiņvalstīm pastiprināsies,” pauda E. Rinkēvičs.