2021. gada 30. novembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā tikās ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Luidži Di Maio (Luigi Di Maio), kuras laikā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, migrācijas jautājumu, situāciju Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī š.g. decembrī gaidāmo Austrumu partnerības samitu Briselē.
Tikšanās laikā E. Rinkēvičs vērsa uzmanību uz apstākli, ka šogad tiek atzīmēti simts gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas, kā arī ir apritējuši 30 gadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas. E.Rinkēvičs pateicās par Itālijas ievērojamo ieguldījumu Latvijas drošībā, dalību NATO kaujas grupā Latvijā un NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kā arī Stratcom centra darbā.
Ministri pārrunāja Eiropas patvēruma sistēmas reformu. E. Rinkēvičs pauda nostāju par Latvijas atbalstu Skrīninga regulas un Eurodac regulas tālāku virzību, ciktāl tas neietekmē diskusijas par pārējiem elementiem. “Ir nepieciešams sekot līdzi tendencēm visos migrācijas plūsmas ceļos. Latvija atbalsta Rīcības plānu izstrādi un ieviešanu ar prioritārajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Vienlaikus ir jāturpina cīņa pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību kā arī jānovērš migrācijas cēloņi. Mēs sagaidām Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pielāgošanai jaunajiem migrācijas izaicinājumiem, ierosinot konkrētus pasākumus un atbilstošu finansējumu,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Sarunas laikā Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka ir svarīgi nekavējoties apstiprināt sankciju piekto kārtu pret Baltkrieviju, iekļaujot arī aviokompāniju “Belavia”, kā arī pārskatīt Eiropas Savienības (ES) normatīvo bāzi tā, lai šādos nepārprotamos migrācijas instrumentalizācijas gadījumos dalībvalstu robežsargiem būtu vajadzīgās tiesības un līdzekļi, lai nodrošinātu ES robežu integritāti un aizsardzību.
Sarunu partneri apmainījās viedokļiem par situāciju Ukrainā. “Situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas ir jāskata kontekstā ar A. Lukašenko hibrīduzbrkumu ES robežām, tāpēc Eiropas Savienībai un NATO ir jābūt gataviem atbilstoši reaģēt gan Baltkrievijas, gan Ukrainas virzienos. Uzskatām, ka Ukrainai ir svarīgi turpināt saņemt stingru Eiropas Savienības un NATO atbalstu,” sacīja E. Rinkēvičs.
E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka gaidāmajam Austrumu partnerības samitam ir jāapliecina šīs politikas stratēģiskā nozīme. Līdzšinējā sadarbība ir jāstiprina ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, vienlaikus saglabājot Austrumu partnerību kā vienotu platformu un ievērojot diferenciācijas un nosacītības principus.