2023. gada 13. novembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome, kurā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ar Eiropas Savienības dalībvalstu kolēģiem sprieda par šībrīža akūtajiem notikumiem pasaulē: situāciju Izraēlā un Tuvo Austrumu reģionā, atbalstu Ukrainai pret Krievijas īstenoto agresiju, situāciju Armēnijā un Azerbaidžānā un ES lomu attiecību uzlabošanā.
Ārlietu padomē ministrs uzsvēra nepieciešamību turpināt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, īpaši aicinot nekavēties ar lēmumiem, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai. K. Kariņš pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas pozitīvi novērtēto Ukrainas reformu sniegumu. “Tagad kārta Eiropadomei decembrī atbalstīt iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu.” Vienlaikus K. Kariņš aicināja turpināt spiedienu pret agresorvalsti Krieviju un vēl vairāk pastiprināt pret to ieviestās sankcijas.
Runājot par situāciju Tuvajos Austrumos, K. Kariņš uzsvēra, ka jānovērš nesamērīgas civiliedzīvotāju ciešanas abās konflikta pusēs. Aktīvi jāvēršas pret teroristisko grupējumu “Hamās”. Pēc ministra teiktā, pašlaik svarīgākais ir nepieciešamība ieturēt pārtraukumus militārajās operācijās, lai varētu sniegt humāno palīdzību un ļautu civiliedzīvotājiem izkļūt no karadarbības zonas Gazā. “Jāturpina darīt viss iespējamais, lai novērstu konflikta plašāku eskalāciju reģionā, tāpēc jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mieru ar divu valstu risinājuma palīdzību,” norādīja ministrs.
Viedokļu apmaiņā par notiekošo Armēnijā un Azerbaidžānā K. Kariņš aicināja kolēģus domāt par veidiem, kā Eiropas Savienība varētu veicināt miera procesu starp abām valstīm un nepieļaut situācijas pasliktināšanos. Viņš atzīmēja, ka lielāka ES iesaiste reģionā veicinās Krievijas ietekmes mazināšanos.
