2024. gada 27. februārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš videouzrunā ANO Cilvēktiesību padomē uzsvēra Krievijas agresijas kara pret Ukrainu postošo ietekmi uz cilvēktiesībām.
“Skolu bombardēšana, slimnīcu sagraušana, bērnu piespiedu aizvešana un piespiedu asimilācija krievu valodā un kultūrā pret bērnu gribu, ir pretēji jebkādai indivīda tiesību un cilvēktiesību izpratnei,” pauda K. Kariņš.
Ārlietu ministrs nosodīja Krievijas īstenoto dezinformācijas kampaņu, izplatot nepatiesību par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Atgādinot Latvijas vēsturisko pieredzi padomju okupācijas laikā, K. Kariņš aicināja valstis kopā iestāties pret Krievijas rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un atbalstīt Ukrainu līdz tās pilnīgai atbrīvošanai un agresora padzīšanai.
“Totalitārās un autoritārās valstis izskatās stipras, taču demokrātijas, kad turas kopā, ir daudz spēcīgākas. Krievijas agresija var tikt apturēta,” uzsvēra K. Kariņš.
Informācijai
ANO Cilvēktiesību padomes 55. sesija norisinās Ženēvā, Šveicē, no 2024. gada 26. februāra līdz 5. aprīlim. Tradicionāli ANO Cilvēktiesību padomes pavasara sesiju ievada ANO dalībvalstu augsta līmeņa pārstāvji, uzrunājot pasaulē aktuālos cilvēktiesību jautājumus.
Videouzruna angļu valodā ar titriem angļu un latviešu valodā.