2021. gada 25. oktobrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šermanu (Wendy Sherman), lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības, jautājumus par Trīs jūru iniciatīvu (TJI), transatlantiskās attiecības, sadarbību NATO ietvaros un starptautisko attiecību aktualitātes.
Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par Latvijas un ASV politisko dialogu, kas ir raksturojams kā ļoti labs un intensīvs. “Pašlaik mēs gatavojamies NATO ministru sanāksmei Rīgā, kuras laikā vēlamies rīkot valsts sekretāra Antonija Blinkena divpusējo vizīti,” teica ministrs.
Sarunu partneri pārrunāja Trīs jūru iniciatīvu. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka TJI ir ģeopolitiski nozīmīga platforma, kurai jāveicina investīciju piesaiste reģiona ilgtspējīgā, uzticamā un iekļaujošā savienojamībā. Šai iniciatīvai ir stratēģiska nozīme padarīt reģionu spēcīgāku, vienotāku un konkurētspējīgāku, vienlaikus mazinot nevienlīdzību un stiprinot spēju stāties pretim globāliem izaicinājumiem.
Ministrs pauda pārliecību, ka ASV klātbūtne Baltijas reģionā ir neatsverams atturēšanas un aizsardzības elements, arī plašākā Eiropas drošības kontekstā. Tādējādi būtu nepieciešama vēl lielāka un nozīmīgāka ASV klātbūtne Latvijā, ko iespējams panākt ar dalību mācībās un aizsardzības plānošanas aktivitātēm.
Amatpersonas pārrunāja drošības politikas tematiku. E. Rinkēvičs norādīja, ka ir svarīgi konkrēti soļi NATO turpmākā adaptācijā politiski un militāri. ASV līderībai un atbalstam šajā jautājumā ir izšķiroša loma. Lai stiprinātu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas, tostarp Baltijas reģionā, būtiska ir spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana. NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz Madrides samitam. Ministrs pauda cerību, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā sniegs nozīmīgu pienesumu šajā jautājumā.
Raksturojot situāciju Baltkrievijā, ārlietu ministrs izteica viedokli, ka ar Krievijas atbalstu Aleksandrs Lukašenko ir konsolidējis varu. “Uz robežas ar Baltkrieviju sastopamies ar A. Lukašenko režīma organizētu hibrīduzbrukumu, lai destabilizētu situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā ir asimetriska atbilde uz Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām. A. Lukašenko režīms organizē un veicina trešo valstu pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienības robežu, kas, ņemot vērā gadalaikam atbilstošos apstākļus, apzināti pakļauj briesmām minētās personas. Baltkrievijas varas iestādēm jāuzņemas atbildība par notiekošo un jāpārtrauc nepieņemamā prakse izmantot neaizsargātus cilvēkus politiskiem mērķiem. Vienlaikus ir jāturpina sankcijas un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai. Pašlaik Eiropas Savienība strādā pie sankciju piektās kārtas. Eiropas Savienības dalībvalstis diskutē par “Belavia” un citu Baltkrievijas amatpersonu, valsts uzņēmumu un aģentūru, kas ir iesaistītas operācijā pret Eiropas Savienības ārējo robežu, sankcionēšanu,” akcentēja E. Rinkēvičs.