2020. gada 12. oktobrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Luksemburgā. ES dalībvalstu ārlietu ministri apsprieda situāciju Baltkrievijā un pārrunāja drošības situāciju Kalnu Karabahā. Ministriem darbakārtībā bija arī ES – Krievijas attiecību jautājumi, tai skaitā par iespējamu ES rīcību cilvēktiesību pārkāpumos Krievijā saistībā ar opozīcijas pārstāvja A. Navaļnija saindēšanu. Ārlietu ministri apmainījās viedokļiem un diskutēja par Belgradas – Prištinas dialogu un pievērsa uzmanību arī Latīņamerikas un Karību jūras reģionam.
ES ārlietu ministri diskusijās par politiskiem procesiem un notikumiem Baltkrievijā akcentēja pēdējo dienu vardarbīgos notikumus Minskā, kā arī pārrunāja ES un Baltkrievijas attiecību turpmākos virzienus un ES finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
“Eiropas Savienības sankciju saraksts pret Baltkrievijas amatpersonām ir jāpatur atvērts. A. Lukašenko ir zaudējis leģitimitāti. ES ir jādara viss, lai panāktu varas dialogu ar tautu. Taču turpmākie ierobežojošie pasākumi un ES – Baltkrievijas dialoga sašaurināšana nedrīkst negatīvi ietekmēt Baltkrievijas sabiedrību,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs.
Zināms, ka Latvija, paužot solidaritāti ar Poliju un Lietuvu, ir atsaukusi savu vēstnieku no Baltkrievijas uz konsultācijām.
Sarunā par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā saistībā ar opozīcijas politiķa A. Navaļnija saindēšanas mēģinājumu ES ārlietu ministri bija vienoti, nosodot Krievijas rīcību. Ministri pieņēma politisku lēmumu iekļaut sankciju sarakstā personas, kuras ir līdzatbildīgas par šo starptautisko normu pārkāpumu.
Diskusijā par drošības situācijas attīstību Kalnu Karabahā, ES ārlietu ministri bija vienoti uzskatos, ka Kalnu Karabahas konflikts jārisina ar miermīlīgiem līdzekļiem, dialoga ceļā iesaistot EDSO Minskas grupu un balstoties vispārēji atzītajos starptautisko tiesību principos.
Ārlietu padomē ministri uzklausīja ES īpašā pārstāvja Rietumbalkānos M. Lajčaka ziņojumu par Belgradas – Prištinas (Kosovas – Serbijas) sarunu norisi un uzsvēra abu pušu atbildību juridiski saistošas vienošanās panākšanā. Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs uzsvēra šī dialoga nozīmi un tā ilgtermiņa lomu stabilitātei Rietumbalkānu reģionā.