2024. gada 23. septembrī, Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas (ĢA) 79. sesijas laikā ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās G7+ ārlietu ministru sanāksmē, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru, kā arī ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena globālā augsta līmeņa sanāksmē par mākslīgo intelektu.
G7+ ārlietu ministru sanāksmē par atbalstu Ukrainas enerģētikas sektoram ministre uzsvēra nepieciešamību nodrošināt ne tikai tūlītēju atbalstu energosistēmas atjaunošanai un nostiprināšanai, bet arī vājināt Krievijas kaujas spējas. Viņa uzsvēra, ka ir būtiski mazināt Krievijas spēju turpināt sistemātiskos uzbrukumus Ukrainai, vēl jo vairāk civiliedzīvotājiem un energoinfrastruktūrai. Visi bija vienisprātis, ka nepieciešams degradēt Krievijas militārās spējas, tostarp iegrožojot tās militāro industriju un novēršot sankciju apiešanas iespējas. Latvijas enerģētikas uzņēmumu sniegtais praktiskais atbalsts Ukrainas enerģētikas sektoram šogad ietvēris vairākas elektrostacijas, hidrostacijas, ģeneratorus, kā arī vairāk nekā 50 transformatorus.
Kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministriem B. Braže tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha). Domu apmaiņa ar jauno Ukrainas ārlietu ministru fokusējās uz koordinētu pieeju starptautiskā atbalsta Ukrainai noturēšanai un kāpināšanai. NB8 valstis apliecināja gatavību sniegt tālāku finansiālu, humānu, un militāru atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru.
Ārlietu ministre tikās ar “Google” pārstāvjiem, ar kuriem pārrunāja iespējas padziļināt sadarbību jauno tehnoloģiju jomā, balstoties uz Latvijas informācijas un tehnoloģiju sektora priekšrocībām un inovācijām, tostarp drošības nozarē. Ministre iepazīstināja Google pārstāvjus ar Latvijas plāniem attiecībā uz Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi.
Tāpat ministre B. Braže piedalījās ASV valsts sekretāra E. Blinkena (Antony Blinken) organizētajā sanāksmē par mākslīgo intelektu, ar fokusu uz drošu un uzticamu mākslīgā intelekta pielietojumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Latvijai ir labas iestrādes šajā jomā privātajā sektorā, tāpēc ir būtiski veidot starptautiskas zinātniskas un tehnoloģiskas partnerības, lai veicinātu tālāku attīstību. Latvija iestājas par mākslīgā intelekta radīto iespēju un potenciālo risku balansu. Mākslīgā intelekta iespējas būtu izmantojamas gan ekonomikas attīstībā, gan arī stiprinot kiberdrošību.
Neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē tika pārrunāti divi jautājumi – saspīlējums Tuvajos Austrumos, kā arī Krievijas agresija pret Ukrainu. Ministri uzsvēra nepieciešamību panākt tūlītēju ugunspārtraukšanu Gazā un novērst situācijas eskalāciju reģionā.
Krievijas agresijas kontekstā ministriem notika plaša saruna ar Ukrainas ārlietu ministru A. Sibihu, kurš izteica pateicību par līdzšinējo atbalstu Ukrainai, un aicināja palielināt militārās palīdzības apjomu, lai cīnītos pret Krievijas agresiju. Ukrainai īpaši nepieciešams turpmāks atbalsts pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas piegādēs, kā arī enerģētikas nozarē.
B. Braže vēlreiz apliecināja Latvijas gatavību turpināt sniegt visa veida atbalstu Ukrainai un īpaši uzsvēra nepieciešamību spert tālākus soļus sankciju pieņemšanā pret Krieviju un tās “ēnu floti”, kā arī pastiprināt sadarbību ar trešajām valstīm, lai novērstu sankciju apiešanas iespējas.
Papildus šīs dienas pasākumiem ārlietu ministrei bija divpusēja tikšanās ar Lihtenšteinas ārlietu ministri Dominiku Hasleri (Dominique Hasler), fokusējoties uz sadarbību Krievijas atbildības nodrošināšanā par tās uzsākto agresijas karu pret Ukrainu.
ANO ĢA 79. sesijas Augsta līmeņa nedēļa Ņujorkā notiek no 21. līdz 30. septembrim. Paralēli diskusijām par starptautiskajām aktualitātēm šajā sesijā būtiska uzmanība tiks pievērsta starptautiskās noteikumos balstītās kārtības stiprināšanai.
Piedaloties ANO pasākumos, tiks uzsvērta Krievijas atbildība par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, multilaterālisma un starptautiskās kārtības stiprināšana un globālās pārvaldības reformas nepieciešamība.
Latviju augsta līmeņa nedēļas pasākumos pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Aicinām sekot aktuālajai informācijai par darba vizītes norisi Ārlietu ministrijas sociālo tīklu kontos.
Papildu informācijai
- G7 valstis jeb Lielais septītnieks ir pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu valdību sadarbības forums. Šīs grupas sastāvā ir septiņas valstis – ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, un Vācija.
- G7+ valstu ārlietu ministru sanāksmes notiek 3 līdz 4 reizes gadā, viena no tām – ANO, Ņujorkā.
- Latvijas atbalsts Ukrainai
- Pēc ĀM veiktā apkopojuma valsts plānotais atbalsta apjoms Ukrainai 2024. gadā sasniegs vismaz 204 milj. euro jeb 0,5% no IKP, tai skaitā Aizsardzības ministrijas atbalsts 0,25% apmērā no IKP jeb 105 milj. euro apmērā. Savukārt kopējais (valsts un sabiedrības) atbalsts Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim paredzams, ka sasniegs vismaz 820 milj. euro jeb 0,7% no IKP.
- Latvijas Republikas un Lihtenšteinas Firstistes divpusējās attiecības
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)
Šobrīd Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes dalībvalsts statusu (2026–2027), kas ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Tas minēts arī Nacionālajā Attīstības plānā līdz 2027. gadam. Latvija aktīvi iesaistās ANO dienaskārtības jautājumos, sniedzot savu pieredzi un ekspertīzi. Latvija ir bijusi ievēlēta nozīmīgās ANO struktūrās, kā Cilvēktiesību padome, Ekonomisko un sociālo lietu padome, un Miera veidošanas komisijā. Latvija iestājas par starptautisko tiesisko kārtību, visu ANO dalībvalstu neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī par atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un cīņu pret neiecietību, tādējādi nodrošinot taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.
