2024. gada 3. oktobrī Ārlietu ministrijā norisinājās starptautiska konference, kas veltīta Latvijas attīstības sadarbības 25. gadadienai. Attīstības sadarbības projektos iesaistītie Latvijas eksperti un organizācijas, kā arī partneri no Ukrainas, Moldovas, Uzbekistānas un Kenijas pārrunāja Latvijas attīstības sadarbībā 25 gados paveikto, kā arī diskutēja par turpmākās sadarbības iespējām. Konference tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS).
Konferenci atklāja ārlietu ministre Baiba Braže:
“25 gadu laikā Latvija ir atbalstījusi modernas reformas partnervalstīs Austrumeiropā, Centrālāzijā un Āfrikā. Ar Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu partneri īstenojuši vairāk par 500 attīstības sadarbības projektiem vairāk nekā 20 valstīs labas pārvaldības, digitalizācijas, sociālekonomisko pārmaiņu un dzimumu līdztiesības veicināšanai. (…) Šodien Latvijas uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība aktīvi iesaistās Ukrainas rekonstrukcijā. Šī sadarbība ir paraugs solidaritātei un ieguldījumam ilgtspējīgā attīstībā.”
Dalībniekus uzrunāja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Attīstības palīdzības komitejas (Development Assistance Committee – DAC) vadītājs Karstens Staurs (Carsten Staur), kurš Latvijā viesojas saistībā ar Latvijas iestāšanās procesu Attīstības palīdzības komitejā.
Iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijai ir sniegusi īpašu pieredzi un ekspertīzi, ar kuru sekmīgi varam atbalstīt partnervalstu modernizāciju. LAPAS direktore Inese Vaivare skaidro: “Pirms 25 gadiem Latvija saņēma plašu starptautisko palīdzību attīstībai. Šobrīd esam valsts, kas jau pati sniedz atbalstu Ukrainai, veido partnerības daudzviet pasaulē, nododot zināšanas un pieredzi privātajam sektoram, valsts pārvaldei un pašvaldībām, pilsoniskajai sabiedrībai. Kā nevalstiskās organizācijas esam aktīvi iesaistījušās demokrātijas stiprināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā, sociālās uzņēmējdarbības attīstībā un citos projektos, jo miers un labklājība pasaulē nozīmē arī mieru un drošu izaugsmi Latvijā.”
Konferencē par paveikto vēstīja Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāji – Rīgas Juridiskā augstskola, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un LAPAS. Pieredzes stāstus papildināja partnervalstu pārstāvju redzējums par Latvijas pienesumu reformu un attīstības procesiem. Černihivas reģionālās administrācijas vadītāja vietniece Žanna Šerstjuka (Zhanna Sherstiuk) ilustrēja līdzšinējo sadarbību ar Latviju Ukrainas rekonstrukcijas procesā. Par ilglaicīgo sadarbību ar Valsts robežsardzi stāstīja Moldovas Iekšlietu ministrijas Robežu policijas ģenerālinspektorāta Starptautiskās sadarbības departamenta vadītājs Eudžens Levko (Eugen Levco). Uzbekistānas nacionālā dzimumu līdztiesības koordinatore Farzona Hašimova (Farzona Khashimova) atskatījās uz veiksmīgo kopdarbošanos ar nevalstisko organizāciju Centrs MARTA, nodrošinot publiskos pakalpojumus sievietēm un citām neaizsargātām sabiedrības grupām Uzbekistānas lauku apvidos.
Attīstības sadarbības veicinātās partnerības ir nozīmīgas arī Latvijas ceļā uz vēlētas dalībvalsts vietu ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Konferences paneļdiskusijās attīstības sadarbība tika skatīta arī kā ārpolitikas instruments un tika apspriesta digitalizācijas nozīme ilgtspējīgai attīstībai, īpaši izceļot Latvijas un Baltijas valstu lomu digitālo risinājumu ieviešanā un pielietojuma paplašināšanā.
Konferences ieraksts būs pieejams LAPAS Facebook kontā latviešu valodā, savukārt Ārlietu ministrijas Linkedin lapā angļu valodā (1. daļa un 2. daļa).
Informācijai
Attīstības sadarbība ir palīdzības un ekspertīzes sniegšana partnervalstīm ar mērķi veicināt šo valstu un to sabiedrības ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Latvijas attīstības sadarbības politika balstās uz Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, kas ietver gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības mērķus. Sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Ukraina, Gruzija, Moldova, kā arī atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai), Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna), kā arī Āfrikas un vismazāk attīstītās valstis.
OECD DAC ir vadošais starptautiskais forums, kurā apvienojušās valstis, kas sniedz atbalstu attīstības sadarbības jomā, lai diskutētu un lemtu par standartiem atbalsta efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Pievienojoties OECD, dalībvalstis automātiski nekļūst par DAC dalībvalstīm. Latvija 2024. gadā ir uzsākusi pievienošanās procesu DAC.
