2025. gada 24. janvārī ārlietu ministres Baibas Bražes vadībā notika starpinstitūciju sanāksme par progresu Latvijas Republikas un Ukrainas Vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām ieviešanā. Sarunas laikā tika runāts gan par visaptverošu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru Krieviju, gan arī par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Sanāksmes dalībnieki pārrunāja 2024. gadā īstenotos pasākumus, kā arī plānus 2025. gadam Vienošanās ietverto saistību īstenošanā. Šī bija jau otrā starpinstitūciju sanāksme, un tajā piedalījās pārstāvji no visām ministrijām.
Vienošanās, kas parakstīta 2024. gadā, paredz sniegt Ukrainai drošības sadarbību militārajās un nemilitārajās jomās, tai skaitā politiskās, militārās, rekonstrukcijas, ekonomiskās, finanšu un humānās palīdzības jomās. Praktiskā atbalsta ietvaros Latvija apņēmās sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25 % apmērā no IKP un 15 miljonu EUR atbalstu rekonstrukcijai līdz 2026. gadam.
Latvijas sniegtais atbalsts aptver gan militāro atbalstu, gan arī nemilitāras iniciatīvas, tajā skaitā ieguldījumus Černihivas reģiona rekonstrukcijā, enerģētiskās un kiberdrošības stiprināšanā, kā arī Ukrainas karavīru rehabilitācijā un miera centienu atbalstīšanā. Černihivai kā Latvijas prioritārajam rekonstrukcijas apgabalam 2024. gadā tika piešķirti 5 milj. eiro, no kuriem Ārlietu ministrijai un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai – 2,9 milj. eiro. Īstenoti projekti galvenokārt infrastruktūras objektu atjaunošanā un psiholoģiskā atbalsta sniegšanā sievietēm (piemēram, “Centra MARTA” projekti).
Pagājušajā gadā Latvija sniedza Ukrainai militāro atbalstu 133 milj. eiro apmērā jeb 0,32 % no IKP, piegādājot lielkalibra munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa sistēmas un citu aprīkojumu, kā arī ieguldot 20 milj. eiro Latvijas un Lielbritānijas vadītajā Dronu koalīcijā. Militāro atbalstu Ukrainai 2025. gadā turpinās tādā pašā apjomā kā 2024. gadā.
Tāpat Latvija turpināja virzīt jautājumu par agresora saukšanu pie atbildības, tai skaitā 2024. gada 22. novembrī Rīgā norisinājās Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12. sanāksme, kā arī uzturēt un pastiprināt politisko, diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju. Pērn pieņemtas trīs ES sankciju kārtas pret Krieviju, un tajās tika iekļauti arī Latvijas virzītie priekšlikumi Krievijas iegrožošanai. Piemēram, 14. sankciju kārtā tika iekļauts mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, kā arī Krievijas izcelsmes sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas ierobežojumi ES ostās. 15. ES sankciju kārtā savukārt tika iekļauti arī 52 “ēnu flotes” kuģus, no kuriem 11 virzīja Latvija.
Papildu informācija
- Ārlietu ministre Latvijas kolēģiem: kopā sniedzam nozīmīgu atbalstu Ukrainas drošībai | Ārlietu ministrija
- 2024. gada 11. aprīlī Latvijas Valsts prezidents un Ukrainas prezidents parakstīja vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām:
Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām: https://www.president.lv/lv/media/96870/download?attachment