2024. gada 30. un 31. maijā aizvadītās NATO ārlietu ministru neformālās sanāksmes Prāgā prioritāri izskatāmie jautājumi bija ilgtermiņa atbalsts Ukrainai un turpmākā NATO sabiedroto loma Ukrainas bruņoto spēku apgādē un apmācībās.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Stratēģiskā prioritāte un mērķis – Vašingtonas samitā vienoties par atbalsta pakotni Ukrainai, ar kuru NATO sniegtu nozīmīgu militāru un finansiālu atbalstu Ukrainai ilgtermiņā. Šī pakotne paredz politisku, finansiālu un praktisku palīdzību – lai stiprinātu Ukrainas pašaizsardzības spējas cīņā pret Krieviju, kā arī lai palīdzētu Ukrainai tās ceļā uz NATO. Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. Papildu līdz šim sniegtajam atbalstam šogad maijā Latvija un Ukraina parakstīja divpusējo vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Tajā Latvija ir apņēmusies Ukrainas militāram atbalstam veltīt vismaz 0,25% no IKP nākamo gadu laikā.”
Latvijas ārlietu ministre sanāksmē uzsvēra vajadzību turpināt sabiedroto diskusijas par NATO politiku pret Krievijas agresiju. Lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību, nepieciešams konsekventi īstenot Krievijas iegrožošanu.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Sanāksmes laikā paudu atbalstu Alianses aizsardzības industrijas stiprināšanai, īpaši NATO Austrumu flangā, tajā skaitā mūsu valstī – cita starpā tas paredz saīsināt un arī veidot jaunas piegāžu ķēdes militārajām vajadzībām. Patlaban turpinās darbs pie NATO reģionālo aizsardzības plānu ieviešanas. Atturēšanā un aizsardzībā ir nemainīga NATO gatavība reaģēt nekavējoties un aizsargāt katru Alianses teritorijas kvadrātcentimetru”.
B. Braže arī norādīja, ka NATO 75. gadskārtas samits Vašingtonā iezīmēs vēsturisku pagrieziena punktu Alianses vēsturē. „Vašingtonas samitā absolūts vairākums NATO sabiedroto būs sasnieguši vismaz 2% no IKP ieguldījuma aizsardzībā un atsevišķi sabiedrotie pat krietni vairāk. Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas – pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido 3,11% no IKP,” uzsver ārlietu ministre B. Braže.
Kopumā neformālajā sanāksmē Prāgā ārlietu ministri pārrunāja Alianses prioritātes un NATO valstu un valdību vadītāju samitā Vašingtonā 9.–11. jūlijā izskatāmos jautājumus. Tāpat ministri sprieda par sadarbības stiprināšanu ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā – Austrāliju, Dienvidkoreju, Japānu, Jaunzēlandi – īpaši kiberdrošības, hibrīdā apdraudējuma un tehnoloģiju jomās.
Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka NATO un visām tās partnervalstīm, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir jāturpina iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību un tādām vērtībām kā demokrātija un likuma vara. Latvijai ir svarīgi, ka, raugoties uz drošību visaptveroši, uzmanību pievērš arī drošības stiprināšanai Alianses dienvidos.
Informācijai
- 2024. gada 23. maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) un pārrunāja 9.–11. jūlijā gaidāmā NATO samita Vašingtonā prioritātes, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstību, visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī nepieciešamību izstrādāt Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
- Atbalsts Ukrainai būs arī 11. jūnijā Rīgā notiekošā B9 (Bukarestes devītnieks) samita darbakārtībā.
- Ukrainas Miera samits norisināsies 15. un 16. jūnijā Lucernā, Šveicē.
