2024. gada 21. maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kur norisinājās diskusija par tiesiskuma situāciju vairākās ES dalībvalstīs - Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā un Latvijā. Diskusija par tiesiskumu balstījās uz 2023. gada jūlijā publicēto Eiropas Komisijas ikgadējo ziņojumu, kurā izvērtēta tiesu sistēmu efektivitāte, korupcijas apkarošanas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība un citus ar institucionālo līdzsvaru saistītus jautājumus.
Uzrunā ārlietu ministre uzsvēra, ka apstākļos, kad turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, graujot starptautisko uz noteikumiem balstīto kārtību, sargāt ES vērtības ir īpaši svarīgi. “Ikgadējais tiesiskuma dialogs ir vērtīgs visām iesaistītajām pusēm, lai paustu savu viedokli, dalītos labākajā praksē un gūtajās mācībās,” norādīja ārlietu ministre.
B. Braže izcēla Latvijas sasniegto tiesu sistēmas digitalizācijā gan veidojot E-lietu pārvaldības sistēmu, gan izstrādājot tiešsaistes strīdu izšķiršanas sistēmu, gan aprīkojot tiesas ar videokonferences iekārtām, kas būtiski uzlabo iedzīvotāju piekļuvi tiesiskumam un samazina izmaksas.
Viņa arī norādīja, ka Latvija demonstrē stabilu, pozitīvu sniegumu korupcijas apkarošanā, saskaņā ar organizācijas “Transparency International” atzinumu. Ministre informēja, ka 2025. gada septembrī sāks darboties Interešu pārstāvības reģistrs, kas ļaus nodrošināt interešu ietekmes caurskatāmību lēmumu pieņemšanas procesā. Savukārt, lai sekmētu jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē un saskaņošanā, Latvijā izstrādāts jauns regulējums sabiedrības iesaistei publiskajā pārvaldē. Tāpat ministre atzīmēja, ka Saeima ir atbalstījusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz Latvijā ieviest partnerības institūtu (iespēja juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu, t.sk. viendzimuma pāru, attiecības un paredzēt tām noteiktu sociālo un ekonomisko aizsardzību).
B. Braže norādīja, ka, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību, Latvija aktualizē mediju politikas pamatnostādnes, t.sk. risinot arī žurnālistu drošības jautājumus. Latvija ir izveidojusi daudzpusēju darba grupu žurnālistu drošības jautājumos, kas izstrādās rīcības plānu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes ieteikumiem.
“Būtiski risināt konkrētas problēmas, ar kurām saskaras žurnālisti, piemēram, datu aizsardzība, stratēģiskā tiesvedība pret publisku līdzdalību, uzmākšanās tiešsaistē, nepieciešamie tiesību aktu uzlabojumi, juridiskā palīdzība,” pauda ministre, kā arī aicināja citas dalībvalstis dalīties pieredzē, risinot šos jautājumus.
Sanāksmē ministri diskutēja par 27. un 28. jūnija Eiropadomes izvērsto darba kārtības projektu, kā arī tika informēti par Polijas progresu, atjaunojot tiesiskumu un konstitucionālo kārtību valstī. Tāpat norisinājās saruna ar Moldovas premjerministra vietnieci Eiropas integrācijas jautājumos Kristīni Gerasimovu saistībā ar Moldovas centieniem īstenot rekomendācijas ES paplašināšanās kontekstā.
