ES Ārlietu ministru padomē 2024. gada 22. jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka šobrīd ir kritiski svarīgi turpināt kopīgu ES militāru atbalstu Ukrainai, kas ir balstīts Ukrainas vajadzībās, paredzams un norit bez kavēšanās. Tāpat viņa norādīja, ka svarīgi ES līmenī nekavējoties vienoties par 6,6 mljrd. eiro novirzīšanu Ukrainas militārajam atbalstam no Eiropas Miera mehānisma (European Peace Facility). Tāpat B. Braže norādīja, ka ES jāspēj vienoties par kopīgu aizsardzības industrijas attīstību un cieši jāsadarbojas ar NATO.
Sanāksmes diskusijā par Krievijas agresiju Ukrainā attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba), informējot par aktuālo situāciju kaujaslaukā. D. Kuleba uzsvēra, ka neskatoties uz situāciju ASV, jāturpina fokusēties uz notiekošo Ukrainā. D. Kuleba izklāstīja pirmā Ukrainas miera samita rezultātus un informēja par tālākajiem soļiem pēc miera samita. Viņš pateicās ES par līdzšinējo atbalstu, tajā skaitā par Ukrainai piegādātajām Patriot sistēmām, vienlaikus uzsverot kritiski nepieciešamo atbalstu turpmāk, tostarp – jāstiprina sankcijas pret Krieviju un jānovērš jebkādas iespējas tās apiet.
ES valstu ārlietu ministri nosodīja Krievijas veiktos regulāros, intensīvos un brutālos uzbrukumus Ukrainas kritiski svarīgiem stratēģiskiem infrastruktūras objektiem un teroraktus pret civiliedzīvotājiem, tostarp šā gada 8. jūlijā veikto masīvo raķešu uzbrukumu Kijivai, tajā skaitā sabombardējot bērnu slimnīcu “Ohmatdet”.
Baiba Braže norādīja, ka mūsu – ES dalībvalstu un sabiedroto – drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas panākumiem kaujaslaukā.
“Krievijas politika ir karš, visās jomās – militāri, ekonomikā, medijos, reliģijā, privātajā sektorā, turklāt nav nekādu indikāciju, ka tas varētu mainīties. Tā ir visas starptautiskās sabiedrības problēma, jo Krievijas karam Ukrainā ir sekas globālā mērogā. Tādēļ mums kopā ir jārīkojas konstruktīvi un jādara viss iespējamais, lai Krievija nespētu atjaunot savu militāro kapacitāti un kaujas spējas. Tas ietver gan jaunas un paplašinātas sankcijas pret Krieviju, gan Eiropas Miera mehānisma līdzekļu novirzīšanu Ukrainai – nav piedodama ilgāka kavēšanās ar lēmumu par ES militāro atbalstu – nespēja vienoties par šo lēmumu būtu “kauna traips” ES vienotībai, tādēļ aicinu uz vienotu, konsekventu un konstruktīvu rīcību,” akcentēja B. Braže.
Viņa arī norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā gan ES, gan arī G7 valstu līmenī un NATO samitā Vašingtonā pieņemta virkne nozīmīgu un konkrētu lēmumu mūsu drošībai, tostarp NATO samitā apstiprināta jauna apņemšanās aizsardzības industrijas atbalstam, G7 lēmums Krievijas iesaldēto līdzekļu novirzīt Ukrainas atjaunošanai, taču svarīgi, lai pieņemtajiem lēmumiem sekotu praktiski rīcība. B. Braže arī aicināja pārējās ES dalībvalstis pievienoties Dronu koalīcijai, lai palīdzētu Ukrainai veidot kaujas spējas. Latvija 2024. gadā Dronu koalīcijai novirzījusi 20 milj. eiro.
B. Braže arī uzsvēra būtisko līdz šim sniegto Latvijas humāno atbalstu, kā arī militāro palīdzību Ukrainai, tam novirzot 1 % no Latvijas IKP.
Saistībā ar sankcijām B. Braže pateicās kolēģiem par atbalstu un vienotību, apstiprinot 14. sankciju pakotni pret Krieviju un aicināja bez kavēšanās apstiprināt un efektīvi ieviest nākamo sankciju kārtu, īpaši attiecībā uz “ēnu flotes” kuģiem.
Pēc ES augstā pārstāvja aicinājuma Latvijas ārlietu ministre informēja ES ārlietu ministrus par divu dienu vizīti uz Latvijas, ES un NATO austrumu robežas, kur apmeklēja muitas un robežkontroles punktus – Terehovā (uz Krieviju) un Pāterniekos (uz Baltkrieviju). Ministre uzsvēra, ka 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, nav no Latvijas, bet citām ES valstīm. Tāpat 95 % no konstatētajiem mēģinājumiem apiet sankcijas ir saistīti ar kravām no citām ES valstīm. B. Braže aicināja nodrošināt stingrāku nosūtāmo preču kontroli to izcelsmes un deklarēšanas valstīs, jo patlaban Latvija sankciju kontroli nodrošina uz “saviem pleciem” un šis slogs būtu jādala starp visām ES valstīm.
Ministri pārrunāja situāciju arī Tuvajos Austrumos. Latvijas ārlietu ministre aicināja pastiprināt centienus uguns pārtraukšanas plāna atbalstam, sadarbojoties ar reģionālajiem partneriem un ASV. Šobrīd kritiski svarīgi ir apturēt karadarbību, risināt humāno krīzi, apturēt krīzes padziļināšanos Gazā un novērst reģionālo eskalāciju. ES aktīva iesaiste ir būtiska šī konflikta risināšanai.
Padomes ietvaros ārlietu ministriem notika arī neformāla viedokļu apmaiņa ar Eiropas Investīciju bankas prezidenti Nadju Kalvinjo (Nadia Calviño). Pārrunājot aktuālos ģeopolitisko izaicinājumus, Baiba Braže atzinīgi novērtēja izmaiņas Eiropas Investīciju bankas stratēģijā, vienlaikus aicinot institūciju būt atvērtai diskusijai par finanšu lēmumiem, kas ļautu kāpināt Eiropas militārās ražošanas jaudu Ukrainas atbalstam. Kopumā jāsekmē aizsardzības industrijas uzņēmumu pieeja finansējumam, tostarp veicinot kopīgus projektus ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši Austrumu flangā.
