2024. gada 27. maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, kuras fokusā bija ES atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresijas karu, kā arī situācija Tuvajos Austrumos.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) atklāja diskusiju, informējot par traģiskajām sekām pēc Krievijas gaisa uzbrukumiem Harkivā aizvadītajā nedēļas nogalē. Viņš pateicās par līdzšinējo atbalstu un, skaidrojot nopietno situāciju Harkivas reģionā, lūdza turpmāku palīdzību, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību un efektīvāk aizsargātu Ukrainas valsts teritoriju pret arvien pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kā arī civilajai un valsts stratēģiskajai infrastruktūrai.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Situācija Ukrainā tieši korelē ar drošības situāciju Latvijā un arī Eiropas Savienībā. Nebūsim drošībā, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi, tādēļ ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai un jāpieņem visi iespējamie lēmumi Ukrainas atbalstam, tostarp par militārajām piegādēm, ES sankciju pret Krieviju 14.paketi, kas iekļauj arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegumu, kā arī Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izlietojumu”.
ES Ārlietu padome pauda solidaritāti ar Igauniju, Somiju un Lietuvu saistībā ar Krievijas īstenotajām hibrīdajām aktivitātēm pret to robežām.
Dalībvalstis ar reģionālajiem partneriem – Kataru, Saūda Arābiju, Ēģipti, Jordāniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem –, kā arī Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru pārrunāja aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos.
Ministri pārrunāja situāciju Gruzijā, kas ir saasinājusies Gruzijas parlamentā apstiprinātā likuma “Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību” dēļ.
B. Braže: “Mēs vienmēr esam bijuši un esam Gruzijas draugi tās ceļā uz ES, taču nesenie valdības lēmumi šo virzību apdraud. Pašlaik ir svarīgi turpināt atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību, lai demokrātiskā diskusija neapsīktu, īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāk nekā 80 % Gruzijas iedzīvotāju atbalsta Gruzijas iestāšanos Eiropas Savienībā”. Tāpat ministre aicināja ES institūcijas nākt klajā ar iespējamiem ES rīcības virzieniem, ņemot vērā notikumu attīstību.
Pēc Ārlietu padomes ministre piedalījās Briseles VIII konferencē Sīrijas un reģiona nākotnes atbalstam, kā arī tikās ar Jordānijas premjerministra vietnieku, ārlietu un diasporas ministru Aimanu Alsafadī (Ayman Al Safadi). Latvijas ārlietu ministre ielūdza Jordānijas kolēģi vizītē Latvijā. Attiecībā uz reģionālo situāciju ministre B. Braže atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir iespējami vienota un aktīva ES iesaiste, lai ES saglabātu uzticamību un ietekmi, tostarp dialogā ar globālajiem partneriem un turpmākam atbalstam Ukrainai.
