Ceturtdien, 2025. gada 15. janvārī, ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē Nīderlandē, tiekoties ar Nīderlandes Karalistes ārlietu ministru Kasparu Veldkampu (Caspar Veldkamp), pateicās par Nīderlandes ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā, īpaši par tās kontingenta dalību NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kuru tā rotācijas kārtībā veic no Igaunijas gaisa spēku bāzes Emari, kā arī par dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā. Tāpat B. Braže pateicās par Nīderlandes eksperta darbu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā (NATO StratCom CoE) Rīgā.
Ministri arī pārrunāja gatavošanos nākamajam NATO samitam Hāgā 24. – 26. jūnijā – Latvijai ir būtiski, lai līdz tam tiktu apstiprināti NATO Aizsardzības plānošanas procesa ietvaros noteiktie spēju mērķi un soļi Krievijas ilgtermiņa iegrožošanai.
B. Braže un K. Veldkamps parakstīja Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par savstarpējas klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību. Tas sekmēs abu valstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Latviju sarunās par līgumu izstrādi pārstāv Nacionālā drošības iestāde – Satversmes aizsardzības birojs.
Ministri pārrunāja abu valstu sadarbību divpusēji, NATO, ES un citos formātos, ģeopolitiskos un drošības politikas izaicinājumus, turpmāko visaptverošu atbalstu Ukrainai, Krievijas atbildību par agresijas karu Ukrainā, kā arī jaunās Eiropas Komisijas prioritātes, tostarp migrāciju un cīņu pret migrācijas instrumentalizāciju hibrīdkara apstākļos pie ES robežām, kā arī darbu pie nākamā ES daudzgadu budžeta (2028–2034).
“Mums ir vienota nostāja, ka NATO dalībvalstīm ir jāturpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai, un jādara viss iespējamais, lai iegrožotu Krieviju. Esam vienisprātis, ka Krievijai ir jāatbild par tās agresijas noziegumu un ka ir strauji jāvirzās uz priekšu, lai Eiropas Padomes ietvaros izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Tāpat mūsu kopīgās interesēs ir stiprināt un paplašināt sankcijas pret Krieviju, tostarp, liedzot pieeju Rietumu tehnoloģijām, lai pēc iespējas mazinātu Krievijas ieņēmumus un vājinātu tās militārās spējas, kas tai ļauj turpināt brutālo agresijas karu pret Ukrainu. Tāpat ES valstīm ir strauji jāturpina mazināt ekonomiskā atkarība no Krievijas, stingrāk jākontrolē eksportētās preces to izcelsmes un deklarēšanas valstīs, un jāskaidro uzņēmēju kopienām, ka bizness ar Krieviju ilgtermiņā nav ilgtspējīgs,” uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
B. Braže piedalījās Nīderlandes Ārlietu ministrijas organizētā starptautiskā augsta līmeņa konferencē (EU sanctions compliance: best practices towards effectiveness and innovation) par efektīvu ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju piemērošanu. Savā uzrunā B. Braže uzsvēra, ka efektīvai sankciju īstenošanai svarīga ir cieša sadarbība un pieredzes apmaiņa starp atbildīgajām institūcijām un izcēla Latvijas pieredzi sankciju izpildē, ņemot vērā, ka tieši Latvijas atbildīgie dienesti veic nozīmīgu darbu sankciju kontrolē uz ES un NATO austrumu robežas: 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Konferences otrajā daļā par sankciju piemērošanu un preču kontroli uz ES ārējās robežas uzstājās Latvijas finanšu izlūkošanas dienesta un VID Muitas pārvaldes pārstāvji.
B. Braže piedalījās augsta līmeņa paneļdiskusijā ar Nīderlandes ārlietu ministru un Somijas ārlietu ministri Elinu Valtonenu (Elina Valtonen). Pasākumā piedalījās arī ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O’Sullivan) un Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju jautājumos Vlads Vlasjuks (Vladyslav Vlasiuk).
B. Braže Latvijas vēstniecībā tikās ar diasporas pārstāvjiem, kuri strādā un studē Nīderlandē.
Ministre sniedza intervijas Nīderlandes radiožurnālistam BNR Nieuwsradio in The Netherlands, Nīderlandes lielākajam laikrakstam De Volkskrant, kā arī TVP World un Politico.
