2024. gada 10. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē tikās ar Zviedrijas ārlietu ministru Tobiasu Bilstrēmu (Tobias Billström), kā arī ar Zviedrijas parlamenta (Riksdāgs) priekšsēdētāja pirmo vietnieku Kennetu Fošlundu (Kenneth G Forslund) un Zviedrijas parlamenta Ārlietu komisijas un Drošības komisijas pārstāvjiem. Šī ir ārlietu ministres pirmā vizīte uz Ziemeļvalstīm.
Sarunā abi ārlietu ministri pārrunāja aktuālo drošības situāciju, iespējas paplašināt divpusējo un reģionālo sadarbību, tajā skaitā kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Tāpat sarunu fokusā bija turpmākais atbalsts Ukrainai, tostarp sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī NATO, Eiropas Savienības un citas starptautiskās aktualitātes. Tikšanās laikā pārrunāta turpmākā sadarbība hibrīddraudu un dezinformācijas risku mazināšanā.
Pirms tikšanās abi ārlietu ministri apmeklēja zviedriem tradicionālo Pirmdienu mītiņu Normalmes laukumā, kur uzrunāja klātesošos un pateicās mītiņa organizatoriem par neizsīkstošo atbalstu Ukrainai. Viens no kustības dibinātājiem Gunnars Hekmarks (Gunnar Hökmark) teica ievadvārdus. Pirmdienas kustība aizsākās 1990. gadā Baltijas valstu tautu neatkarības centienu atbalstam. Savukārt kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki turpina pulcēties Normalmes laukumā.
B. Braže klātesošajiem atgādināja: “Mums nav tiesību aizmirst karu vai no tā nogurt – Ukrainas karavīri katru dienu izcīna cīņu arī par mums, par mūsu brīvību – atcerēsimies par viņiem brīžos, kad mums ir grūti! Mums jābūt nelokāmiem, izrādot solidaritāti ar Ukrainas tautu. Mana vizīte šodien Stokholmā iezīmē ciešu sadarbību ar Zviedriju, tajā skaitā, attiecībā uz militāro, politisko un humanitāro atbalstu Ukrainai. Esmu gandarīta par pēdējiem Zviedrijas valdības lēmumiem stiprināt militārā atbalsta apjomu Ukrainai. Līdzīgi kā Zviedrijā, arī Latvijā, Ukrainas atbalstam iesaistījusies visa sabiedrība”.
Ministre B. Braže apsveica amatpersonas un sabiedrību ar Zviedrijas pievienošanos NATO. Tobiass Bilstrēms un arī citas Zviedrijas augstākās amatpersonas pateicās Latvijai par nepārprotamo atbalstu Zviedrijas ceļā uz NATO. Pārrunājot aktuālos drošības izaicinājumus, abi ministri bija vienisprātis, ka stiprināt reģiona drošību un stabilitāti ir absolūta abu valstu prioritāte. Tikšanās laikā T. Bilstrēms vēlreiz uzsvēra Zviedrijas gatavību 2025. gada sākumā pievienoties Kanādas vadībā izvietotajiem NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence jeb eFP) spēkiem Latvijā. Savukārt B. Braže pauda: “Kopā mēs esam lielākā drošībā, kā arī varam sniegt vienotu un koordinētu atbalstu Ukrainai. Esam vienlīdz atbildīgi par mūsu kopīgo nākotni, kā kaimiņi saredzam daudzas priekšrocības veiksmīgai nākotnes sadarbībai gan drošības, gan ekonomikas jomās”.
Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kritiski svarīgi ir stiprināt sadarbību NB8 (Ziemeļvalstis un Baltijas valstis) un citos starptautiskos formātos, jo patlaban jebkurš sadarbības formāts ir stratēģiski jāizmanto, lai spēcinātu divpusējo sadarbību, visa reģiona drošību, kā arī nodrošinātu kopīgu atbalstu Ukrainai un tās rekontrukcijai.
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, ministri pārrunāja prioritātes, tajā skaitā vienošanos par atbalsta pakotni Ukrainai, ar kuru NATO sniegtu nozīmīgu militāru un finansiālu atbalstu tai ilgtermiņā. Abi ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt sabiedroto diskusiju par NATO politiku pret Krievijas agresiju, lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību. Kontekstā ar NATO 75. gadskārtai veltīto samitu Vašingtonā, B. Braže norādīja, ka tas varētu iezīmēt vēsturisku pagrieziena punktu Alianses vēsturē – samitā absolūts vairākums NATO sabiedroto būs sasnieguši vismaz 2% no IKP ieguldījuma aizsardzībā un atsevišķi sabiedrotie pat krietni vairāk. Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas – pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido 3,11% no IKP. Arī Zviedrijas ieguldījums jau ir pārsniedzis 2% no IKP.
Jāmin, ka Zviedrija un Latvija ir to Eiropas Savienības valstu vidū, kuras paudušas stingru atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī vienotu nostāju par iespējami ātrāku sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu.
Vizītes laikā ārlietu ministre Baiba Braže nolika ziedus bijušā ārlietu ministra un kādreizējā Latvijas sūtņa Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā Voldemāra Salnā (1886–1948) atdusas vietā. Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS viņš palika Stokholmā, piedalījās bēgļu pārvešanas organizēšanā no Latvijas uz Zviedriju. Līdz pat nāvei 1948. gadā turpināja atgādināt Zviedrijas sabiedrībai par Latvijas valsts pastāvēšanu de iure.
Vizītes noslēgumā Baiba Braže piedalījās Latvijas vēstniecības organizētā pieņemšanā Latvijas nerezidējošiem vēstniekiem Zviedrijā, kur informēja par Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, turpinot ar diskusijām par sadarbības iespējām nākotnē.
