2024. gada 26. aprīlī pirmajā ārvalstu vizītē ārlietu ministre Baiba Braže devās uz Ukrainu, tādējādi apliecinot Ukrainas prioritāro lomu Latvijas drošībā un ārpolitikā, kā arī nelokāmi stingro Latvijas atbalstu Ukrainai tās brīvības cīņā pret Krievijas agresiju.
B. Braže tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba). Ārlietu ministri pārrunāja aktuālos divpusējās sadarbības, drošības un ekonomiskās sadarbības jautājumus. Ministre uzsvēra, ka Latvija turpinās virzīt ES sankcijas pret Krieviju un iestāties par citu konkrētu rīcību, lai mazinātu KF resursus kara turpināšanai.
Kopā ar Ukrainas ārlietu ministru B. Braže nolika ziedus pie Varoņu sienas, godinot Krievijas agresijas karā kritušos Ukrainas kareivjus.
Sarunā ar Augstākās Radas (parlamenta) priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchuk) Latvijas ārlietu ministre apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas rekonstrukciju, īpaši koncentrējoties uz nesen Krievijas raķešu uzlidojumos cietušo Černihivas reģionu. Viņa apstiprināja Latvijas Saeimas nodomu rīkot Krimas platformas parlamentārās dimensijas samitu Rīgā jau šī gada rudenī. Tāpat tika pausta pateicība par Latvijas aktīvo atbalstu deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai.
Ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu (Denys Shmyhal) ārlietu ministre apsprieda Eiroatlantiskās integrācijas praktiskos soļus un Latvijas atbalstu, kā arī Latvijas–Ukrainas Starpvaldību komisijas sanāksmi ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos, kas paredzēta maijā.
Tiekoties ar Ukrainas premjerministra vietnieci Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olhu Stefanišinu (Olha Stefanishyna), tika pārrunāta Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā un ciešāka Ukrainas sadarbība ar NATO, lai ļautu Ukrainai kļūt par Alianses dalībvalsti, tiklīdz tas būs iespējams.
Vizītes laikā Latvijas ārlietu ministre tikās arī ar Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Oleksandru Ļitviņenko (Oleksandr Lytvynenko) un kopā ar enerģētikas ministra vietnieku Mikolu Kolisņiku (Mykola Kolisnyk) apmeklēja 2022. gadā cietušo un šobrīd atjaunoto termoelektrocentrāli.
