Jaunās ES sankciju kārtas pret Krieviju un Baltkrieviju, to efektīva ieviešana, lai pēc iespējas mazinātu Krievijas spēju izvērst karu Ukrainā, nepieciešamība drīzāk izbeigt ekonomiskos sakarus ar šīm valstīm – centrālie jautājumi, ko ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja Sankciju koordinācijas padomes sēdē.
“Latvija konsekventi iestājas par maksimāli plašām un spēcīgām ES sankcijām pret Krieviju, lai samazinātu tās militāro jaudu un paaugstinātu tās maksu par karu. Tas ir Latvijas drošības interesēs – samazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas. ES sankciju stiprināšana ir pastāvīgs darbs, un šobrīd paralēli tālākai sankciju paplašināšanai ES mērogā strādā, lai jau pieņemtās sankcijas ieviestu efektīvi un mazinātu to apiešanu,” padomē uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Ārlietu ministre atzīmēja, ka, pieņemot astoto sankciju kārtu pret Baltkrieviju, veikti svarīgi soļi, lai salāgotu Krievijas un Baltkrievijas sankcijas un novērstu iespējas un mēģinājumus apiet sankcijas.
Viņa arī norādīja, ka, izstrādājot 14. sankciju kārtu pret Krieviju, tika iesaistītas arī citas ministrijas un uzraudzības institūcijas, kas sniedza priekšlikumus jaunu sankciju izstrādes procesā, no kuriem vairākus izdevās iekļaut jaunajā sankciju kārtā. Tāpat viņa skaidroja, ka – lai maksimāli vienādotu ES sankciju ieviešanu un piemērošanu, Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātos, koordinējot sadarbību sankciju ekspertu, finanšu uzraugu un muitas iestāžu līmenī, kā arī ar partnervalstīm ārpus ES.
Padomē ārlietu ministre uzsvēra, ka jauns sankciju virziens ir Krievijas “ēnu flotes” darbības ierobežošana Baltijas jūrā. Ministre apliecināja, ka ārlietu dienests turpinās darbu ES ietvaros, lai panāktu šo sankciju paplašināšanu, taču ļoti svarīga ir arī citu institūciju iesaiste, kā arī nozares atbalsts, lai izskaustu Latvijas uzņēmumu sadarbību ar “ēnu flotes” kuģiem, kas rada apdraudējumu Baltijas jūras videi un drošībai.
Sankciju koordinācijas padomes sēdē ceturtdien, 18. jūlijā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs prezentēja aktuālās sankciju pārkāpumu un to apiešanas tipoloģijas.
Ārlietu ministre Baiba Braže Sankciju koordinācijas padomes sēdes locekļus aicināja uz konstruktīvu sadarbību arī turpmāk, tajā skaitā – piedāvāt izsvērtus priekšlikumus jaunām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.
Ministre uzsvēra, ka gatavojoties Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) 6. novērtēšanas kārtai, kurā cita starpā tiks vērtēta Latvijas efektivitāte mērķēto finanšu sankciju pret terorisma un proliferācijas finansēšanu jomās, svarīgi demonstrēt sasniegto Latvijas izcilību sankciju piemērošanas jomā.
Plašāka informācija par sankciju jautājumiem ir pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Sankcijas”. Lai regulāri saņemtu informāciju par aktualitātēm sankciju jomā, aicinām pierakstīties jaunumiem, sūtot pieprasījumu uz Ārlietu ministrijas informatīvā e-pasta adresi: sankcijas@mfa.gov.lv.
Par Sankciju koordinācijas padomi
Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt to uzraudzības institūciju darbību, kuras ir atbildīgas par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju izpildi. Sankciju koordinācijas padomi vada Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Padomes sastāvā ir vairāk nekā 30 valsts un privātā sektora institūciju.
Ceturtdien, 18. jūlijā, notika padomes 14. sēde.
