Ziņas
Baiba Braže uzrunā pasākuma dalībniekus
Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija

“Par spīti sarežģītajiem apstākļiem, mūsu patriotisms un mūsu apņēmība sargāt un kopt savu valsti necik nav apsīkusi. (..) Mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti jau šodien un rīt. Un to mēs varam panākt tikai turpinot ieguldīt savās spējās, savā drošībā, kā arī veicot negurstošu diplomātisku darbu,” 2024. gada 19. novembrī svinīgajā pieņemšanā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai sacīja ārlietu ministre Baiba Braže.

Ministre īpaši pateicās ārlietu dienesta kolēģiem:

“Mums ir pamats lepoties ar mūsu diplomātiem. Jūs nepagurstoši strādājiet, lai mūsu un Ukrainas balss tiek sadzirdēta uz katras starptautiskās skatuves, katrā organizācijā, katrā sanāksmē, aiz katrām slēgtām durvīm. Mūsu misija ir skaidra, un mēs turpināsim to realizēt ar karstām sirdīm un vēsu prātu!”

Ārlietu ministre uzsvēra arī Latvijas vēstures pieredzi, izlauzties brīvībā no impēriskas, koloniālas okupācijas un atkal pievienoties vietai Eiropas kodolā.

Tieši ar šādu garu mēs rādām piemēru, atbalstot mūsu Ukrainas draugus viņu cīņā par brīvību un tiesībām pašiem noteikt savu nākotni. Jo īpaši tāpēc, ka šodien mēs atzīmējam 1000 dienas, kopš Ukraina ir nikni pretojusies pilna mēroga iebrukumam,” uzsvēra B. Braže.

Latvija turpinās visa veida militāro, ekonomisko un finansiālo atbalstu, lai stiprinātu Ukrainas pretestību un atjaunotu valsti.

Aicināto viesu vidū bija Saeimas prezidija, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji, ministri, ministriju valsts sekretāri, Latvijā akreditētie ārvalstu rezidējošie un nerezidējošie vēstnieki, starptautisko organizāciju pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, valsts pārvaldes iestāžu un tiesu pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un citi Ārlietu ministrijas sadarbības partneri. 

Svinīgo pieņemšanu ar muzikālu priekšnesumu papildināja Latvijas Diplomātiskais koris. Pasākumā izskanēja Jurjānu Andreja dziesma “Nevis slinkojot un pūstot” ar Jura Alunāna latvisko atdzejojumu, Imanta Kalniņa un dzejnieces Broņislavas Martuževas “Rakstu raksti”, kā arī Jura Vaivoda dziesma “Apkal manu kumeliņu” ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem.