2024. gada 22. aprīlī Luksemburgā ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, kuras darba kārtībā bija ES militārais atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, situācija Tuvajos Austrumos, kā arī diskusija par Sudānu.
Kopīgajā ES ārlietu un aizsardzības ministru diskusijā par atbalstu Ukrainai ministri bija vienoti nostājā par stingru un steidzamu turpmāko palīdzību, īpaši stiprinot Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. “ES jārīkojas nekavējoties – Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties. Atbalstot Ukrainu, mēs stiprinām Eiroatlantiskās telpas drošību, aizsardzību un militārās spējas,” norādīja Latvijas ārlietu ministre, “Latvija jau ir parakstījusi divpusējo vienošanos ar Ukrainu par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, paredzot sniegt visu iespējamo atbalstu.”
B. Braže skaidri uzsvēra, ka Krievijas spēju mazināšana jāturpina ar efektīvu sankciju politiku: “Latvija gaida, ka ES sankciju pret Krieviju 14. kārta ietvers mangāna rūdas un alumīnija oksīda eksporta un tranzīta aizliegumu. Svarīgi salāgot ES sankcijas pret Baltkrieviju ar Krievijas sankciju režīmu.” Latvijas ārlietu ministre arī aicināja risināt naftas cenu griestu apiešanas jautājumu, kā arī panākt vienošanos par Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izmantošanu atbilstoši Ukrainas prioritātēm, īpaši militārajām vajadzībām. Tāpat Latvija pauda atbalstu Somijas un Itālijas priekšlikumam sākt diskusiju par efektīvu instrumentu izveidi cīņai ar migrācijas instrumentalizāciju.
Diskusija par Tuvajiem Austrumiem turpināja 16. aprīļa ES ārlietu ministru neformālajā ārkārtas sanāksmē iesākto domu apmaiņu, īpašu uzmanību pievēršot Irānas uzbrukumam Izraēlai, reģionālajiem jautājumiem, kā arī centieniem panākt humānās krīzes risinājumu. “Irāna eskalēja situāciju, uzbrūkot Izraēlai. Tādēļ ES stingri jārīkojas, paplašinot Irānas dronu sankciju režīmu, tajā iekļaujot arī ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot Irānas destabilizējošo uzvedību reģionā un tās atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Vienlaikus jābūt skaidram fokusam uz krīzi Gazā un politisko procesu par divu valstu risinājumu,” uzsvēra ministre.
Pēc Ārlietu padomes noslēguma ministre piedalās augsta līmeņa forumā “Reģionālā drošība un sadarbība”, kurā ES un Līča sadarbības padomes valstu ārlietu ministri diskutēs par globālās un reģionālās drošības jautājumiem, tostarp konfliktu Gazā, Irānu, Krievijas karu Ukrainā. Latvija atbalsta ciešāku attiecību veidošanu ar Līča reģionu tā nozīmīgās politiskās un ekonomiskās ietekmes dēļ.
Informācijai
1981. gadā izveidotā Līča sadarbības padomē ir sešas dalībvalstis: Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Kataras Valsts, Bahreinas Karaliste, Kuveitas Valsts un Omānas Sultanāts. 2022. gada maijā ES paziņoja par stratēģiskās partnerības izveidi ar Līča reģionu.