2024. gada 23. maijā ārlietu ministres Baibas Bražes un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga (Jens Stoltenberg) tikšanās fokusā bija 9.–11. jūlijā gaidāmā NATO samita Vašingtonā prioritātes, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstība, visaptverošs atbalsts Ukrainai, kā arī nepieciešamība izstrādāt Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “NATO Austrumu flanga nostiprināšana bija viens no galvenajiem jautājumiem, ko pārrunājām ar NATO ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu. Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, un tas atstāj būtisku ietekmi uz globālo drošību un labklājību, tādēļ mēs sagaidām praktiskus rezultātus NATO atturēšanas un aizsardzības jomā, kā arī Alianses aizsardzības industrijas spēju stiprināšanā”.
Tikšanās laikā ministre uzsvēra, ka nepieciešams panākt visu NATO dalībvalstu iemaksu apjomu vismaz 2% apmērā no IKP, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un taisnīgu sabiedroto ieguldījumu aizsardzībā (burden sharing). Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas – pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido virs 3%.
NATO ģenerālsekretārs atzinīgi kā paraugu citām dalībvalstīm novērtēja Latvijas ikgadējo apņemšanos Ukrainas militārajām atbalsta veltīt 0,25% no IKP.
“Ņemot vērā, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu skar Latvijas vitālās drošības intereses, mēs sniedzam visu iespējamo atbalstu Ukrainai. Pietiekama atbalsta sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga,” uzsvēra B. Braže.
Tāpat tikšanās laikā ministre pauda nostāju par to, ka “Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem arī pa militāriem objektiem Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Ukraina drīkst veikt triecienus mērķiem ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija tai uzbrūk”.
NATO ir kritiski svarīga Latvijas drošības stiprināšanai. Amatpersonas pārrunāja NATO aizsardzības plānu īstenošanu un sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijā. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā visām NATO dalībvalstīm ir tālredzīgi un koordinēti jāstiprina drošība.
Ministre uzsvēra, ka militārā jomā Latvija attīsta savus Nacionālos bruņotos spēkus (2023. gada 5. aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, atjaunojot aizsardzības dienestu) un sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem kopīgās militārās mācībās un vingrinājumos. Tāpat Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir Alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanai.
B. Braže norādīja, ka Latvija mērķtiecīgi attīsta vispusīgas militārās un civilās spējas, tai skaitā jomās, kas ir svarīgas visai Aliansei, piemēram., stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu (Joint Terminal Attack Controller) sagatavošana.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja situāciju Tuvajos Austrumos. B. Braže informēja par neseno vizīti Gruzijā.
NATO galvenajā mītnē Briselē ārlietu ministre tikās arī ar ģenerālsekretāra vietnieku inovāciju, hibrīdajos un kiberjautājumos Deividu van Vīlu (David van Weel), kā arī ģenerālsekretāra vietnieku aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Angusu Lepsliju (Angus Lapsley).
Ministre piedalījās arī NATO Austrumu flanga dalībvalstu vēstnieku NATO sanāksmē un tikās ar NATO publiskās diplomātijas direkcijas pārstāvjiem.
Laikā no 2020. līdz 2023. gadam B. Braže bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Vizītes noslēgumā B. Braže tiksies ar Ārlietu ministrijas organizētās viktorīnas “Latvija 20 gadi NATO” uzvarētājiem, kuri balvā ieguva iespēju apmeklēt NATO galveno mītni Briselē.
