2024. gada 12. jūnijā Baltijas valstu ārlietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli G7 valstīm, aicinot rīkoties, lai nodrošinātu, ka Krievijas iesaldētos līdzekļus izmanto Ukrainas labā.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Marguss Cahkna (Margus Tsahkna), Baiba Braže un Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) kopīgā vēstulē, kas G7 līderiem nosūtīta pirms G7 samita, norāda, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir rupjš ANO Statūtu un uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības pārkāpums un Krievijai ir un būs jāatbild par savu rīcību.
"Ja agresija paliek nesodīta un agresoram nav jāatlīdzina nodarītais kaitējums, tas liek domāt, ka agresija atmaksājas," kopīgā vēstulē norāda ārlietu ministri.
Pēc Pasaules Bankas domām, Ukrainas rekonstrukcijai nākamajā desmitgadē būs nepieciešami gandrīz 500 miljardi eiro. Kopumā kara drupu atjaunošana var izmaksāt gandrīz triljonu eiro.
"Ukrainas atjaunošanas izmaksas nav jāuzņemas mūsu nodokļu maksātājiem, bet gan Krievijai, kurai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir pienākums atlīdzināt visus agresijas radītos zaudējumus," uzsver ministri.
Kopīgajā vēstulē ārlietu ministri atzinīgi vērtē G7 līdzšinējos centienus izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus un aicina uz ciešu sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem, lai sasniegtu šo mērķi.
"Mēs esam kopīgi apņēmušies paaugstināt maksu par agresiju, palīdzēt Ukrainai uzvarēt un atjaunot savu valsti," raksta ārlietu ministri, "atbalsts Ukrainai ir ieguldījums starptautiskajā mierā un drošībā”.
Informācijai
G7 samitu no 13. līdz 15. jūnijam rīko šī gada G7 prezidentvalsts Itālija, un tas notiks Apūlijā, Itālijā. Līderi G7 formātā tiekas kopš 2014. gada, kad Krievija pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. G7 samitā pulcēsies valstu līderi no Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienotajām Valstīm un ES, ko samitā pārstāvēs Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja.