Šā gada 9. augustā aprit trešā gadadiena kopš negodīgajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Šajā dienā pirms trim gadiem simtiem tūkstošu baltkrievu izgāja ielās, lai miermīlīgi aizstāvētu savas tiesības izvēlēties savu nākotni. Lukašenko režīms šīs spontānās demonstrācijas apspieda ar ārkārtīgu brutalitāti.
Šodien, trīs gadus vēlāk, situācija ir sliktāka nekā jebkad agrāk attiecībā uz tiem, kas uzdrošinājās izteikt jebkādu kritiku pret sistēmu. Mēs paužam patiesas bažas par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā. Pašlaik gandrīz 1500 politieslodzīto atrodas šausminošos apstākļos, pakļauti vardarbīgai attieksmei un spīdzināšanai, viņiem nav pieejami pamata veselības aprūpes pakalpojumi. Daudzi no šiem ieslodzītajiem mēnešiem ilgi tiek turēti bez saiknes ar saviem advokātiem un radiniekiem, kuri nezina viņu pašreizējo atrašanās vietu un veselības stāvokli. ANO Augstais cilvēktiesību komisārs savā jaunākajā ziņojumā norādīja, ka daži no Baltkrievijā plaši izplatītajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem var tikt pielīdzināti noziegumiem pret cilvēci. ES starptautiskajos forumos turpina pievērst lielu uzmanību šai situācijai un veicināt centienus, kuru mērķis ir panākt, lai cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji tiktu saukti pie atbildības.
Lukašenko režīms ir kļuvis arī par draudu reģionālajai un starptautiskajai drošībai, veicot tādas darbības kā civilās lidmašīnas piespiedu nolaišanās 2021. gada maijā un joprojām notiekošā nelikumīgās migrācijas veicināšana uz ES austrumu robežām. Kopš 2022. gada 24. februāra režīms ir kļuvis par līdzzinātāju Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, pakļaujot riskam pašas Baltkrievijas suverenitāti un neatkarību, lai atbalstītu Krievijas noziegumus Ukrainā. Šī līdzdalība ir ļāvusi Krievijai nelikumīgi deportēt Ukrainas bērnus uz Baltkrievijas teritoriju. 2023. gada 26. maijā Krievija un Baltkrievija veica vēl vienu eskalācijas soli, parakstot vienošanos, kas atļauj Krievijas kaujas kodolgalviņu izvietošanu Baltkrievijas teritorijā. ES ir noraizējusies par nesen notikušo “Vagner” algotņu izvietošanu Baltkrievijā, destabilizējošo ietekmi reģionā un risku, ko tie rada Baltkrievijas suverenitātei.
Mēs esam pieņēmuši sankcijas, reaģējot uz represijām pret visām neatkarīgām balsīm un pret personām, kas pieder pie mazākumtautībām, starptautisko tiesību pārkāpumiem un Lukašenko režīma atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Pēdējā sankciju pakete ir vērsta uz cilvēktiesību pārkāpumiem un pastāvīgi pastiprinošajām iekšējām represijām, un tā ir signāls, ka ES turpina pilnībā atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju. Tā arī novērš sankciju apiešanas risku. ES turpinās izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
ES atzinīgi vērtē un atbalsta Baltkrievijas demokrātiskās kustības centienus. Baltkrievijas iedzīvotāju apņēmība, kuri, uzņemoties lielu personisku risku, turpina iestāties par demokrātiju, ir faktors, kas dod lielas cerības. ES sniedz atbalstu represijās cietušajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem, studentiem un trimdas uzņēmumiem, kā arī iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt baltkrievu identitāti, kultūru un valodu.
Mēs aicinām Baltkrievijas iestādes iesaistīties patiesā un iekļaujošā dialogā ar visiem sabiedrības slāņiem, kas novestu pie brīvām un godīgām vēlēšanām. Tiklīdz Baltkrievija uzsāks demokrātisku pāreju, ES ir apņēmusies palīdzēt Baltkrievijai stabilizēt tās ekonomiku un reformēt tās iestādes. Mūsu mērķis ir palīdzēt veidot noturību un demokrātiskākas reformas, radīt jaunas darbavietas un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, tostarp izmantojot visaptverošu ekonomikas atbalsta plānu demokrātiskai Baltkrievijai līdz pat 3 miljardu eiro apmērā.
ES atbalstīs baltkrievus tik ilgi, kamēr tie turpinās savu ceļu uz neatkarīgu, demokrātisku un pārtikušu valsti kā daļu no miermīlīgas Eiropas.