“Latvija un Zviedrija ir cieši sabiedrotie NATO – esam vienoti un mums ir stingra nostāja par ES turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī attiecībā uz Krievijas iegrožošanu, tostarp tālākām sankcijām pret Krieviju – lai mazinātu tās ienākumus, kas tai ļauj finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Latvija un Zviedrija arī turpmāk sadarbosies, lai paplašinātu sankciju režīmu, tostarp ierobežojot “ēnu flotes” darbību. Mums ir vienots redzējums arī par Eiropas drošības industrijas attīstību un nepieciešamību ES vairāk un straujāk ieguldīt savā drošībā un aizsardzībā,” uzņemot vizītē Zviedrijas Eiropas Savienības lietu ministri Džesiku Rozenkrancu (Jessica Rosencrantz), uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Zviedrijas ES lietu ministre Džesika Rozenkranca amatā kopš 2024.gada 10.septembra, un darba vizīte Latvijā ir viņas pirmā divpusējā vizīte uz NATO dalībvalsti.
Baiba Braže pateicās par Zviedrijas valdības lēmumu ar 2025.gadu Latvijā rotācijas kārtībā nosūtīt Zviedrijas bruņoto spēku karavīrus NATO daudznacionālās brigādes sastāvā.
Ārlietu ministre pauda gandarījumu par aktīvo sadarbību NB6 formātā, koordinējot kopīgas pozīcijas ES jautājumos, kā arī NB8 formātā, īpaši saistībā ar Ukrainai sniegto atbalstu – Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai. Amatpersonas apliecināja gatavību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, tostarp militārajā jomā, kā arī, lai atjaunotu Krievijas triecienos nopietni bojāto Ukrainas energoinfrastruktūru, kas ir kritiski svarīgi līdz ar ziemas iestāšanos. B.Braže arī norādīja, ka Latvija stingri atbalsta Zviedrijas priekšlikumu Eiropas Komisijai – turpināt darbu pie tarifu paaugstināšanas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijas importam ES, kas mazinātu Krievijas iespējas gūt ienākumus.
Sarunā ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi amatpersonas apsprieda ES turpmāko atbalstu Ukrainai, ES konkurētspējas un drošības jautājumus un ES paplašināšanās procesu, uzsverot Ukrainas un Moldovas progresu. Gatavojoties 19. un 20. decembra Eiropadomei, amatpersonas pārrunāja ES ārējo attiecību un transatlantisko dienaskārtību, kā arī tiesiskuma jautājumus.
Parlamentārā sekretāre Dace Melbārde norādīja: “Dzīvojam laikā, kad saskaramies ar Ukrainas kara realitāti, ES vērtībām un savstarpējai sadarbībai ir īpaša nozīme. Mūsu prioritāte ir ekonomiski noturīga, konkurētspējīga un droša Eiropa. Vienlaikus jāpiešķir vērību aizsardzības industrijas un infrastruktūras, kā arī noturības stiprināšanai ES līmenī, tostarp lemjot par ES nākamo daudzgadu budžetu.”
Par NATO daudznacionālo brigādi Latvijā
NATO daudznacionālās brigādi Latvijā šobrīd vada Kanāda. Pašlaik to veido vairāk nekā 3500 karavīru no 13 valstīm – Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. 2025.gada sākumā uz Latviju tiks nosūtīti Zviedrijas bruņoto spēku karavīri.
