“Starptautiskajā tirdzniecībā mums ir jāspēj nodrošināt, lai gan nacionālie ES līdzekļi, gan mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi nonāktu tajās valstīs, kuras ievēro starptautiskās tiesības un ANO statūtu pamatprincipus, nevis pie agresoriem. Pērkot preces no Krievijas un Baltkrievijas, šī nauda nonāk Krievijas budžetā un palīdz finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tas nav pieņemami,” 21. novembra sanāksmē par ES kopējo tirdzniecības politiku uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Ārlietu ministre pauda stingru atbalstu Zviedrijas priekšlikumam Eiropas Komisijai – turpināt darbu tarifu paaugstināšanā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijas importam ES, lai mazinātu Krievijas iespējas gūt ienākumus karadarbības Ukrainā finansēšanai. Zviedrija priekšlikumu Eiropas Komisijai iesniedza kopā ar septiņām ES dalībvalstīm – Latviju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Īriju, Lietuvu un Poliju.
B. Braže arī pateicās EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim par viņa mandāta laikā paveikto, tostarp stiprinot ES tirdzniecības attiecības ar ASV divpusēji un ES–ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē (TTC). V. Dombrovskim šī bija noslēdzošā sanāksme tagadējā amatā.
Diskusijā par ES tirdzniecības politikas nākotni B. Braže uzsvēra: “Drošība un aizsardzība – tas ir pamats ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai. Tādēļ Latvija daudz iegulda iekšējā drošībā un robežu un muitas dienestu darbā, un aizsardzībai nākamgad novirzīs jau 3,5% no IKP. Pašreizējā ģeopolitikajā situācijā ir ārkārtīgi būtiski izmantot visus pieejamos ES instrumentus – tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, tirgus aizsardzības instrumentus un citus, lai mūsu uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos, iegūstot līdzekļus aizsardzības finansēšanai. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmēji nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei.”
ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli jau uzskatāmi demonstrē pozitīvo ietekmi, piemēram, kopš 2010. gada ES pakalpojumu eksports ar Koreju ir palielinājies par 200%. Arī nākamajā Eiropas Komisijas termiņā drošības un aizsardzības vajadzībām ir jābūt prioritātei, tostarp īstenojot tirdzniecības politiku.
Ministre aicināja panākt jaunu tirdzniecības nolīgumu drīzu noslēgšanu ar Latīņamerikas un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši izceļot sarunas ar globālajiem izaugsmes centriem – ASEAN valstīm.
“Atvērta un brīva tirdzniecības politika ļauj dažādot noieta tirgus, virzīt inovācijas, dod piekļuvi kritiskajiem izejmateriāliem, aizsargā un stiprina ES konkurētspēju. Turklāt spēcīgas tirdzniecības saiknes būtiski veicina divpusējās attiecības un sadarbību ar partnervalstīm,” uzsvēra B. Braže.
Diskusijā par ES–ASV tirdzniecības attiecībām, tostarp saistībā ar gaidāmo ASV administrācijas maiņu, dalībnieki pārrunāja nākamos soļus, lai stiprinātu transatlantiskās tirdzniecības attiecības. Baiba Braže uzsvēra: “ASV ir un būs mūsu stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais, tāpēc ES ir jāturpina stiprināt transatlantiskās tirdzniecības attiecības un sadarbība ar ASV. Vienlaikus svarīgi ir veidot partnerību ar ASV ne tikai tirdzniecībā, bet attīstot sadarbību arī ekonomiskās drošības, enerģētikas, drošības un citos nozīmīgos jautājumos.”
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu virzība
Neformālā viedokļu apmaiņā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu virzību B.Braže uzsvēra, ka ir būtiski kopējiem spēkiem virzīt visaptverošu organizācijas reformu. “PTO ir jāspēj reaģēt uz šodienas izaicinājumiem, un tās ikdienas darba kārtībā ir jābūt ekonomikai svarīgi jautājumiem, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos izaicinājumus,” uzsvēra B. Braže.
Par ES Ārlietu padomi kopējās tirdzniecības politikā
- ES Ārlietu padome kopējās tirdzniecības politikas formātā izskata jautājumus par ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm – preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesību komerciālo pusi, starptautiskos publiskos iepirkumus un ārvalstu tiešo ieguldījumu noteikumus. Sanāksmes vada prezidējošās valsts ES Padomē ministrs, kas atbild par tirdzniecības jautājumiem.
- B. Braže piedalīsies sanāksmē par ES kopējo tirdzniecības politiku; darbakārtībā arī tarifu paaugstināšana Krievijas un Baltkrievijas importam
- 2024. gada 30. maija ES tirdzniecības ministru sanāksmē apstiprināja regula, ar kuru no 1. jūlija paaugstināja muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes labībai, eļļas augu sēklām un atvasinātajiem produktiem: Valsts sekretārs A. Pelšs: ES ir jāturpina samazināt Krievijas ienākumus un tās spēju finansēt karadarbību Ukrainā
- Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm turpina aktīvi uzturēt ES dienaskārtībā jautājumu par tālāku tarifu paaugstināšanu pēc iespējas plašākam Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijas klāstam, tādējādi mazinot Krievijas ienākumus no tirdzniecības un spējas finansēt karadarbību Ukrainā.
- Pašreizējā PTO ģenerāldirektora pilnvaru termiņš noslēgsies 2025. gada 31. augustā.
- ES Kopējā tirdzniecības politika
