2024. gada 16. un 17. maijā Strasbūrā, Francijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde piedalījās svinīgajā ceremonijā par godu Eiropas Padomes 75. gadadienai un ikgadējā Eiropas Padomes dalībvalstu ministru sesijā.
75 gadus kopš Eiropas Padomes dibināšanas tā joprojām ir unikāla starpvaldību organizācija. Neraugoties uz izaicinājumiem, tās darbs, lai aizsargātu un stiprinātu standartus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, turpinās. Šobrīd draudi Eiropas Padomes vērtībām un standartiem ir reāli. Atsevišķas valstis mūsu reģionā novirzās no demokrātiskā ceļa un atgriežas pie vardarbības un brutalitātes politikas – esam liecinieki Krievijas agresijas karam pret neatkarīgu Eiropas Padomes dalībvalsti Ukrainu. Diskusijā ar Eiropas Padomes dalībvalstīm, D. Melbārde uzsvēra, ka Eiropas un eiropiešu noturībai turbulentos laikos svarīgas ir stipras saknes. Koks bez garām un spēcīgām saknēm nespēj turēties pretī vētrām. Eiropas Padomes kā organizācijas sakņu sistēmu veido kopīgās vērtības, standarti, kopīgais Eiropas mantojums un vēsturi.
17. maijā norisinājās Eiropas Padomes dalībvalstu ministru sesija, kurā galvenie sesijas darba kārtības jautājumi bija Eiropas Padomes atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā, Reikjavīkas samitā pieņemto lēmumu īstenošana, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības sadarbība, un Eiropas Padomes Konvencijas par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu apstiprināšana.
Parlamentārā sekretāre teica uzrunu ministru sesijā, uzsverot Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un atkārtoti apliecinot, ka Latvija iestājas par Īpašā starptautiskā tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu.
Uzrunā D. Melbārde atzīmēja Latvijas apņemšanos ievērot Eiropas Padomes pamatvērtības: cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Pievēršoties mūsdienu izaicinājumiem digitālajā laikmetā, parlamentārā sekretāre akcentēja nepieciešamību cīnīties pret neiecietību, diskrimināciju un vardarbību. D. Melbārde atgādināja, ka pagājušajā gadā Latvija ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un apliecināja Latvijas gatavību sadarboties ar Eiropas Padomi konvencijas īstenošanā.
Parlamentārā sekretāre izteica pateicību Lihtenšteinai par veiksmīgu prezidentūru un priekšzīmīgo Ministru komitejas vadību, kā arī sirsnīgi sveica nākamo – Lietuvas prezidentūru, paužot pārliecību par tās spēju veiksmīgi virzīt organizācijas darba kārtību.
Noslēgumā D. Melbārde apliecināja, ka Latvija atzinīgi vērtē jauno Eiropas Padomes Konvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.
Informācijai
Eiropas Padome dibināta 1949. gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.
Latvija no 2023. gada 17. maija līdz 15. novembrim rotācijas kārtībā īstenoja Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūru. Tā Latvijai bija otrā prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā 1995. gadā. Latvijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsa Ukrainas atbalstam un Krievijas atbildības jautājumam, tostarp Eiropas Padomes Zaudējumu reģistra izveidei, lai dokumentētu zaudējumus un kaitējumu, kas radušies Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā.
Latvija no 2023. gada 17. maija līdz 15. novembrim rotācijas kārtībā īstenoja Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūru. Tā Latvijai bija otrā prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā 1995. gadā. Latvijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsa Ukrainas atbalstam un Krievijas atbildības jautājumam, tostarp Eiropas Padomes Zaudējumu reģistra izveidei, lai dokumentētu zaudējumus un kaitējumu, kas radušies Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā.
