2023. gada 24. aprīlī Luksemburgā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā dalībvalstis diskutēja par Krievijas agresiju pret Ukrainu, ES Rīcības plāna Krievijas agresijas pret Ukrainu ģeopolitiskajām sekām ieviešanu, situāciju Sudānā un citiem aktuāliem jautājumiem.
Sanāksmē notika arī ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ar Gruzijas ārlietu ministru Iļju Darčišvili (Ilia Darchiashvili), lai apspriestu iekšpolitisko situāciju Gruzijā un Gruzijas paveikto ES integrācijas procesā. Tāpat notika tikšanās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču (Marija Pejčinović Burić) un Islandes ārlietu ministri Tordisu Kolbrunu Reikfjordu Gilfadotiru (Thórdís Kolbrún Reykfjörd Gylfadóttir), lai pārrunātu aktuālos jautājumus un izaicinājumus EP darba kārtībā.
Diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu E. Rinkēvičs aicināja ES nekavēties ar militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. “Mums jābūt ātriem un pragmatiskiem, īstenojot pieņemtos lēmumus par militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. Birokrātiskas diskusijas nedrīkst kavēt munīcijas un ieroču piegādes Ukrainai šajā kritiskajā laikā,” uzsvēra ārlietu ministrs. Vienlaikus E. Rinkēvičs aicināja ES Satelītcentru dalīties ar Ukrainu ar satelītuzņēmumiem par norisēm Ukrainas pierobežā.
Ministrs arī nosodīja Krievijas opozīcijas politiķa Vladimira Kara-Murzas notiesāšanu, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām. E. Rinkēvičs aicināja turpināt stingru sankciju politiku gan ieviešot jaunas sankcijas, tai skaitā pret personām, kas līdzatbildīgas par V. Kara-Murzas vajāšanu, gan nodrošinot jau ieviesto sankciju efektīvu ieviešanu un nepieļaujot to apiešanu.
Pārrunājot ES Rīcības plāna Krievijas agresijas pret Ukrainu ģeopolitiskajām sekām ieviešanu, E. Rinkēvičs atzīmēja nepieciešamību ES aktīvi strādāt Krievijas naratīva atspēkošanā un intensificēt kontaktus ar trešajām valstīm. Ministrs norādīja, ka ES jāatgūst daudzu trešo valstu uzticība un atbalsts, kas līdz ar kara Ukrainā sākumu ir paudušas satraukumu par ES uzmanības un iesaistes mazināšanos. E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Latvija ir intensificējusi kontaktus ar trešajām valstīm, sevišķi Āfrikā, un aicināja arī citas ES dalībvalstis būt aktīvām, skaidrojot Krievijas iebrukuma Ukrainā patiesos iemeslus un ES dalībvalstu rīcību, lai risinātu Krievijas apzināti izraisītās globālās pārtikas nodrošinājuma krīzi. Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka ar trešajām valstīm arī jāstrādā, lai novērstu pret Krieviju ieviesto sankciju apiešanu.
ES ārlietu ministru diskusijā ar Gruzijas ārlietu ministru Iļju Darčišvili E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt Gruziju tās ES integrācijas ceļā. Taču Gruzijas politiskajai elitei jāapzinās saistības sekot ES vērtībām un normām, kā arī jāievieš neatgriezeniskas reformas, lai uzrādītu progresu ES integrācijas procesā, ko atbalsta lielākā daļa Gruzijas sabiedrības. Ministrs arī norādīja, ka Gruzijai jāgarantē bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili tiesību ievērošanu apcietinājumā saskaņā ar starptautiskajām saistībām, ko Gruzija ir apņēmusies ievērot.
Savukārt apspriežot EP darba kārtībā esošos aktuālos jautājumus, E. Rinkēvičs izteica gatavību gaidāmās Latvijas prezidentūras EP Ministru komitejā laikā strādāt, lai stiprinātu EP dalībvalstu vienotību, tostarp politiski sensitīvajos jautājumos. E. Rinkēvičs pauda apņēmību turpināt visos veidos atbalstīt Ukrainu un iestāties par Krievijas saukšanu pie starptautiskās atbildības, tostarp par agresijas noziegumu. Ministrs arī izteica atbalstu EP par darbu zaudējumu reģistra izveidē, lai reģistrētu un dokumentētu pierādījumus un prasības par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā.
E. Rinkēvičs kopā Baltijas valstu ārlietu ministriem Luksemburgā tikās arī ar Ukrainas ģenerālprokuroru Andriju Kostinu (Andriy Kostin), ar kuru pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Krievijas un tās pārstāvju saukšanu pie atbildības par agresiju pret Ukrainu un pastrādātajiem kara noziegumiem.
Foto: Eiropas Savienība
