Krievijas veicinātā situācijas eskalācija Donbasā un lēmums par Krievijas karaspēka atstāšanu Baltkrievijā pēc militāro mācību beigām skaidri apliecina, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsāk ieviest sankcijas pret Krieviju. To 2022. gada 21. februārī Briselē, Beļģijā, notiekošajā ES Ārlietu padomes sanāksmē uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs ir pārliecināts, ka ES ir nekavējoties jāuzsāk spēcīgs sankciju kārtas politiskais un juridiskais sagatavošanas process. “Uzskatām, ka Krievija ir pelnījusi nosodījumu par tās agresīvo un destruktīvo rīcību, apzināti eskalējot situāciju reģionā un vēršoties pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju tvērums būtu jāattiecina uz gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 un Krievijas finanšu sektoru. Tāpat Latvija iestājas par eksporta kontroles ierobežojumu ieviešanu pret Krieviju, lai ierobežotu dubultās nozīmes preču un augsto tehnoloģiju nodošanu Krievijai,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Komentējot Krievijas karaspēka atrašanos Baltkrievijā pēc Baltkrievijas un Krievijas militāro mācību “Sojuznaja rešimostj” oficiālajām beigām, E. Rinkēvičs teica, ka Baltkrievija nonāk arvien ciešākā atkarībā no Krievijas. Šis solis, pēc E. Rinkēviča domām, nopietni apdraud Baltkrievijas suverenitāti.
Ārlietu padomē ES dalībvalstu ministriem notika arī tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu (Dmytro Kuleba). Ukrainas kolēģis sniedza Ukrainas vērtējumu par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas militārā iebrukuma draudiem. E. Rinkēvičs apliecināja Latvijas stingro atbalstu Ukrainai un aicināja ES sākt sankciju procesu pret Krieviju. Tāpat E. Rinkēvičs pauda atbalstu ES Ārlietu padomes sanāksmes noturēšanai Kijevā tuvākajā laikā.