2023. gada 27. jūnijā Parīzē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Francijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem, lai pārrunātu Eiropas ilgtermiņa praktisko un politisko atbalstu Ukrainai un gatavošanos NATO samitam Viļņā 11. un 12. jūlijā.
Pārrunājot aktuālos jautājumus, kas saistīti ar Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanu, E. Rinkēvičs pateicās Francijai par tās iesaisti NATO Austrumu flanga stiprināšanā, kā arī par sniegto atbalstu Ukrainai. "Patiesi novērtējam Francijas ieguldījumu Baltijas valstu reģiona drošības stiprināšanā, kā arī visa veida atbalstu Ukrainai, sevišķi kopš pagājušā gada 24. februāra," norādīja ārlietu ministrs. E. Rinkēvičs atzīmēja transatlantiskās saiknes nozīmību Eiropas militāro un tehnoloģisko spēju attīstībā, kā arī Eiropas ilgtermiņa drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Ministrs uzsvēra, ka Eiropai jāpalielina aizsardzības industrijas ražošanas jauda, lai spētu gan atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, gan uzlabot savas aizsardzības spējas.
Diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu E. Rinkēvičs norādīja, ka ES jābūt gatavai dažādiem scenārijiem saistībā ar notikumu attīstību Krievijā. "Baltijas valstis rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai ar Krievijas kaujinieku grupējuma iespējamo pārcelšanos uz Baltkrieviju. Baltijas valstis ir gatavas reaģēt uz tiešu vai netiešu drošības apdraudējumu un vajadzības gadījumā sagaida ES un NATO atbalstu," pauda ārlietu ministrs. E. Rinkēvičs arī aicināja turpināt darbu starptautiski tiesisku mehānismu izveidē, kas ļautu saukt Krieviju un tās amatpersonas pie atbildības par agresiju pret Ukrainu un pastrādātajiem kara noziegumiem. Vienlaikus ministrs atzīmēja nepieciešamību NATO samitā Viļņā piedāvāt Ukrainai skaidru ceļa karti virzībai uz pilnvērtīgu dalību NATO.
Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs arī aicināja nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Olimpiskajās spēlēs, kas 2024. gada vasarā norisināsies Parīzē. Ministrs atzīmēja, ka Latvijas valsts un sporta nozares nostāja šajā jautājumā ir vienota. E. Rinkēvičs arī vērsa uzmanību uz faktu, ka liela daļa Krievijas un Baltkrievijas sportistu ir bruņoto spēku vai spēka struktūru sastāvā, kas tieši iesaistītas militārajā agresijā pret Ukrainu.
Baltijas valstu un Francijas ārlietu ministri apsprieda arī vairākus ES darba kārtības jautājumus, to skaitā ES paplašināšanos, ES attiecības ar Ķīnu un sadarbību ar Āfrikas valstīm.
Baltijas valstu un Francijas ārlietu ministru politiskās konsultācijas notiek katru gadu. To mērķis ir pārrunāt valstu divpusējās un daudzpusējās sadarbību jautājumus, dalīties pieredzē un veicināt vienotu Baltijas valstu un Francijas redzējumu par aktuālajiem notikumiem ārlietās.
Foto: Igaunijas Ārlietu ministrija