2021. gada 22. martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes klātienes sanāksme, kuras laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri pārrunāja situāciju Gruzijā, ES-Krievijas attiecību aktualitātes, kā arī diskutēja par Dienvidu kaimiņiem. Tāpat sanāksmes ietvaros ministriem notika neformālā diskusija ar ANO augsto pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, lai stiprinātu ES un ANO sadarbību cilvēktiesību jautājumos.
Pieskaroties situācijai Gruzijā, Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs apsveica ES pārstāvju mediāciju politiskas spriedzes mazināšanai šajā valstī. “Eiropas Savienībai ir jāsūta skaidrs signāls gan Gruzijas valdībai, gan opozīcijai par politiskā dialoga nepieciešamību izejas meklēšanai no politiskā strupceļa,” teica Latvijas ārlietu ministrs. Pēc viņa domām, ir jāturpina ES puses iesaiste politiskās krīzes risināšanā šajā valstī.
Diskusijā par ES-Krievijas attiecībām Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija sagaida Eiropadomes secinājumus šajā jautājumā, tādējādi demonstrējot Eiropas atbalstu Krievijas pilsoniskai sabiedrībai. Uzskatām, ka pašreizējā ES politika pret Krieviju, kas balstās uz sankcijām un ierobežoto dialogu, ir jāturpina arī turpmāk.
Ārlietu padomes sanāksmes laikā ES ārlietu ministriem notika neformāla diskusija ar ANO Augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet Jeria). E. Rinkēvičs diskusijā ar komisāri pauda viedokli, ka jāturpina novērst pieaugošie cilvēktiesību pārkāpumi atsevišķās ANO dalībvalstīs, tai skaitā nodrošinot starptautisko ietvaru šādu pārkāpumu dokumentēšanai un efektīvai izmeklēšanai. ES un dalībvalstīm kopīgi jāstiprina multilaterāla pieeja cilvēktiesību jautājumiem, lai nepieļautu arī ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) lomas vājināšanu.
Latvijas ārlietu ministrs pauda bažas saistībā ar cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā, kur arvien vairāk tiek ierobežots neatkarīgo žurnālistu darbs, tiek apcietināti opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, kā arī brutāli tiek ierobežotas LGBT kopienas tiesības Čečenijā. Pēc ministra domām, šie jautājumi būtu jāskata kopā, sadarbojoties OHCHR ar Eiropas Padomi un citām cilvēktiesību organizācijām. Tāpat līdzīga pieeja būtu jāattiecina arī uz Baltkrieviju un Ķīnu, kur ir konstatētas problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu.
22. marta Ārlietu padomes sanāksmē notika diskusija par Dienvidu kaimiņiem, apspriežot prioritāšu ES sadarbībai ar Dienvidu kaimiņvalstīm ieviešanu. Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu ES iniciatīvām, kas ir vērstas uz Dienvidu kaimiņu izturētspējas un stabilitātes veicināšanu, lai palīdzētu risināt sociālās nevienlīdzības, konfliktu izplatības, migrācijas un citus aktuālos izaicinājumus. "Ir svarīgi, lai Eiropas kaimiņattiecību politika tiktu balstīta uz līdzsvaru starp Austrumu un Dienvidu kaimiņiem," teica E. Rinkēvičs.