2020. gada 7.decembī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē, Beļģijā. ES ārlietu ministru darbakārtībā bija diskusija par turpmāko ES un ASV attiecību attīstību. Ministri arī pārrunāja aktuālākos jautājumus par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, situāciju saistībā ar 6. decembra Venecuēlas Nacionālās Asamblejas vēlēšanām, politisko situāciju Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām, kā arī iespējamo ES reakciju uz Turcijas rīcību austrumu Vidusjūrā.
Tuvojoties ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas dienai š.g. 10. decembrī, ES ārlietu ministri apstiprināja ES cilvēktiesību sankciju režīma izveidei nepieciešamos tiesību aktus, kas palīdzēs nākotnē noteikt sankcijas pret individuālām personām par veiktiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem neatkarīgi no to pilsonības valsts. Cilvēktiesību režīms varēs tikt piemērots genocīda gadījumā, noziegumu pret cilvēci gadījumā, smagu noziegumu pret personas veselību un cieņu gadījumos, sistemātiskas un plaši izplatītas seksuālās vardarbības vai vārda, pārvietošanās un ticības brīvības ierobežojumu gadījumos. E. Rinkēvičs norādīja, ka šis ir būtisks lēmums un vienlaikus ir svarīgi, kā cilvēktiesību sankciju režīma nosacījumi tiks ieviesti. “Tas ir ES uzticamības jautājums,” sacīja ārlietu ministrs.
Runājot par situāciju Baltkrievijā, ministrs uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem lēmums par turpmāku sankciju saraksta papildināšanu ar Baltkrievijas amatpersonām un uzņēmumiem, kuri atbalsta Lukašenko režīmu un vardarbību pret protestētājiem. Ārlietu ministri padomē pārrunāja arī situāciju saistībā ar 6. decembrī Venecuēlā notikušajām Nacionālās Asamblejas vēlēšanām, neatzīstot tās. Šīs vēlēšanas tika noorganizētas nedemokrātiskā ceļā un līdz ar to ES ārlietu ministri bija vienisprātis, ka vēlēšanu rezultāti nav atzīstami.
ES ārlietu ministri diskutēja arī par ES un transatlantisko attiecību nākotni pēc ASV prezidenta vēlēšanām, uzverot un akcentējot sadarbības elementus ar nākamo ASV administrāciju. Tika norādīts, ka ES un transatlantiskās partnerības nākotne ir svarīga abām pusēm, un tā veicinātu kopēju labumu, stiprinot mulitlateriālismu un starptautiskās institūcijas, strādātu pie kopīgu interešu un stratēģisko prioritāšu īstenošanas, ievērojot sadarbības pamatprincipus – godīgumu, atvērtību un konkurenci. Jomas, kur ES un ASV nākotnē varētu daudz aktīvāk sadarboties, ir Covid-19 seku novēršana un veselības joma kopumā, klimata pārmaiņas, tehnoloģijas un tirdzniecība, kā arī drošākas, labklājīgākas un demokrātiskākas pasaules veidošana.