2023. gada 17. maijā Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās svinīgā Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas prezidentūras pārņemšanas ceremonijā, jo turpmākos sešus mēnešus Eiropas Padomes Ministru komitejas darbu vadīs Latvija.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka kopš 1995. gada, kad Latvija kļuva par EP dalībvalsti, šī būs jau otrā reize, kad Latvija vadīs organizācijas darbu. “Eiropas Padome tika dibināta, lai aizsargātu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Eiropā. Gandrīz 75 gadus tas ir ļoti veicinājis uz noteikumiem balstītu kārtību. Taču uz starptautiskajiem noteikumiem balstīto kārtību būtiski apšaubīja Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu. Demokrātija un cilvēktiesības ir brīvības un miera pamats Eiropā. Tos nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju dalībvalstu stingro apņemšanos aizsargāt organizācijas standartus un vērtības,” uzsvēra ministrs.
E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka Latvijas prezidentūras darbā vadīsies pēc EP dalībvalstu vadītāju 4. samitā pieņemtajiem lēmumiem, uzsākot to praktisko ieviešanu, kā arī cieši sadarbosies ar citām dalībvalstīm, lai stiprinātu Eiropas Padomi.
“Šodien mēs esam atkārtoti apliecinājuši nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei. Eiropas Padomei jāturpina atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem tik ilgi, cik nepieciešams. Mēs visstingrākā veidā nosodām Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šādu uzvedību nevar normalizēt. Krievijai ir jāpilda starptautiskās saistības un jāizved savi spēki no Ukrainas, kā arī no Gruzijas un Moldovas. Mums ir jānodrošina visaptveroša atbildība. Tas nozīmē Krievijas kā valsts atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Un tas nozīmē individuālu atbildību par vissmagākajiem starptautiska mēroga noziegumiem. Kā prezidentūra mēs plānojam šos jautājumus saglabāt kā vienu no dienaskārtības prioritātēm. Krievijai ir jāmaksā par zaudējumiem, ko nodarījis karš pret Ukrainu. Es atzinīgi vērtēju pirmo praktisko soli ceļā uz turpmāko starptautisko kompensācijas mehānismu – zaudējumu reģistra izveidi. Latvija ir tās dibinātāju vidū. Kā prezidentūra mēs veicināsim tās darbības uzsākšanu,” uzsvēra ministrs.
Ministrs informēja, ka Latvija saglabās savu nostāju izveidot ad hoc starptautisku tribunālu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē. Latvija nosoda ukraiņu civiliedzīvotāju deportāciju uz Krieviju vai tās īslaicīgi okupētajām Ukrainas teritorijām. Īpaši satraucoša ir ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un nelikumīga adopcija.
Ārlietu ministrs aicināja Eiropas Padomes dalībvalstis sniegt atbalstu Rīcības plānam par noturību, atveseļošanu un Ukrainas atjaunošanu, informējot, ka Latvija tam ir sniegusi finansiālu ieguldījumu. Organizācijai ir jāturpina arī atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības centienus veidot brīvu un demokrātisku Baltkrieviju.
E. Rinkēvičs iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā prioritātēm: “Pirmkārt, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana Eiropā, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes veicināšana. Otrkārt, vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās programmas veicināšana. Treškārt, Eiropas Padomes reformu virzība."
“Pašreizējā ģeopolitiskā situācija sniedz iespēju Eiropas Padomes kā organizācijas pārmaiņām. Latvijas prezidentūra ir apņēmusies palielināt Ministru komitejas darba caurskatāmību, atpazīstamību un efektivitāti. Politikas diskusiju procesos jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jaunatne. Situācija, kad Krievijas pilsoņi turpina strādāt Eiropas Padomes struktūrās, ir nepieņemama. Mēs turpināsim uzturēt šo jautājumu Ministru komitejā,” nobeigumā sacīja E. Rinkēvičs.
Foto: Islandes Ārlietu ministrija
