2022. gada 22. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes neformālajā sanāksmē panākta politiska vienošanās par sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarības atzīšanu, kas ir tikai pirmais solis, kam jāseko turpmākam darbam ar ierobežojošo pasākumu paplašināšanu. To šodienas sanāksmes laikā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme tika organizēta Parīzē, Francijā, reaģējot uz Krievijas pēdējo dienu pieņemtajiem lēmumiem. Šodien ES Ārlietu padomē nolemtais ir politiskā vienošanās, kam sekos sankciju apstiprināšanas juridiskais process. Sankciju pakete iekļauj personalizētās sankcijas pret Krievijas politiķiem un amatpersonām, dažām Krievijas bankām, Krievijas finanšu sektora elementiem, kā arī tirdzniecības darījumu aizliegums ar t.s. "DNR" un "LNR".
E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka sankciju paketei jābūt spēcīgākai, uz Krievijas pieņemtajiem lēmumiem ES vienlaicīgi jāsniedz skaidra un nekavējoša atbilde. Viss šobrīd liecina, ka Krievija turpinās vērsties pret Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Tāpēc ES jau tagad ir jāuzsāk darbs nākamās sankciju paketes sagatavošanā, kas paplašinātu ierobežojumu tvērumu un jomas, paredzot arī eksporta ierobežojumus, uzskata Latvijas ārlietu ministrs.
Ministrs izteica atbalstu Vācijas lēmumam apturēt gāzesvada Nord Stream 2 sertifikāciju, novērtējot to kā ļoti spēcīgu Vācijas atbildi uz Krievijas vēršanos pret Ukrainu.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES ir svarīgi turpināt ciešu koordināciju ar partnervalstīm - ASV, Apvienoto Karalisti, Kanādu un Japānu. E. Rinkēvičs teica, ka līdz ar ierobežojošo pasākumu paplašināšanu pret Krieviju, ES jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai, stiprinot tās noturību. E. Rinkēvičs mudināja ES kolēģus oganizēt ES Ārlietu padomes neformālo sanāksmi Kijevā, tādējādi paužot Ukrainai savu solidaritāti.