2021. gada 5. martā Rīgā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Ungārijas ārlietu un tirdzniecības lietu ministru Pēteru Sijjārto (Péter Szijjárto), kas Latvijā bija ieradies darba vizītē. Ministri apsprieda aktuālos divpusējos, drošības politikas un reģionālās sadarbības jautājumus, kā arī Eiropas Savienības un kaimiņu valstu politikas aktualitātes. P. Sijjārto iepazīstināja ar Ungārijas kā nākamās prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā prioritātēm un izaicinājumiem.
E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par labām Latvijas un Ungārijas divpusējām attiecībām, pateicās par iesaisti NATO kolektīvās aizsardzības pasākumos Baltijas reģionā, kā arī par lēmumu turpināt dalību NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijās 2022. un 2025. gadā.
Atzinīgi tika novērtēts Ungārijas lēmums pāriet no novērotāja statusa uz pastāvīgā pārstāvja statusu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu centra darbā.
2021. gadā abas valstis atzīmē divus nozīmīgus notikumus: diplomātisko attiecību nodibināšanas simtgadi un 30. gadadienu kopš neatkarības atgūšanas. Amatpersonas izteica cerību, ka epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās ļaus īstenot kultūras projektu apmaiņu.
Ministrs E. Rinkēvičs uzsvēra, ka regulāra reģionālā sadarbība, viedokļu apmaiņa Baltijas un Višegradas valstu formātā, dalība Trīs jūru iniciatīvā, sadarbība un dialogs daudzpusējos formātos ir svarīgi Latvijas un Ungārijas attiecību izaugsmē.
Notika viedokļu apmaiņa par aktuālajiem Eiropas Savienības un kaimiņu valstu dienaskārtības jautājumiem: sadarbību COVID-19 krīzes laikā, tiesiskumu, Eiropas nākotni, migrāciju, mobilitātes pakotni, daudzgadu budžetu, klimata un enerģētikas jautājumiem. Ministri bija vienisprātis, ka valstu sadarbība un atbalsts kaimiņvalstīm epidemioloģiskas krīzes laikā ir būtisks kritērijs pandēmijas ierobežošanā. Sabiedrības veselība ir prioritāra, garants tai ir savlaicīga vakcīnu piegāde un efektīva vakcinācijas īstenošana. Vienlaikus svarīgi ir nodrošināt Vienotā tirgus netraucētu funkcionēšanu.
Ministri saskaņā ar ES Ārlietu padomes lēmumu pauda savas pozīcijas par demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā un Krievijā, kā arī par atbalstu Austrumu partnerības valstīm.