2020. gada 30. septembrī Francijas prezidenta Emanuela Makrona oficiālās vizītes laikā Rīgā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Francijas ārlietu ministru Žanu-Īvu Ledriānu (Jean –Yves Le Drian), parakstīja un apstiprināja Latvijas un Francijas divu gadu laikā sasniegto progresu un prioritāros mērķus laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam. Tāpat tika parakstīts Latvijas un Francijas Rīcības plāns sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.-2025. gadam.
Stiprinot Latvijas un Francijas divpusējo stratēģisko partnerību, turpmāko divu gadu laikā Latvija un Francija pastiprinās divpusējo politisko, ekonomisko un akadēmisko sadarbību visās jomās. Plāns paredz abu valstu sadarbību, strādājot pie ilgtspējīgākas un vienotākas Eiropas Savienības, kā arī turpināt ciešu sadarbību Eiropas un transatlantiskās drošības labā.
Parakstot Latvijas-Francijas Rīcības plānu sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.-2025. gadam, abas puses apņēmās veicināt daudz plašāku un padziļinātāku sadarbību tādos jautājumos kā izglītības sistēmas, izglītības saturs un mācību materiāli, kā arī veicināt tiešo sadarbību starp zinātniskajām un pētnieciskajām institūcijām Latvijā un Francijā.
“Esmu patiesi gandarīts, ka abu valstu zinātniekiem būs iespēja īstenot kopīgus projektus kvantu tehnoloģiju attīstībā. Tā ir nākotne ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Abu ministru tikšanās laikā tika pārrunātas arī šā brīža drošības politikas aktualitātes, tai skaitā situācija Baltkrievijā. Tāpat abu valstu ārlietu ministri apsprieda Austrumu partnerības politiskās aktualitātes un attiecības ar Krieviju.
Sarunā par Baltkrieviju puses apmainījās viedokļiem, ka Eiropas Savienībai jāpauž stingra pozīcija par Lukašenko neleģitimitāti un jābūt vienotai arī attiecībā uz sankcijām pret Baltkrieviju. Eiropas Savienībai jādara viss, lai Lukašenko režīms atbrīvotu politieslodzītos un, cik vien tas ir iespējams, jāatbalsta Baltkrievijas pilsoniskā sabiedrība.
Ārlietu ministri padziļināti pārrunāja arī ar Krieviju saistītos stratēģiskos jautājumus un dialoga turpināšanai nepieciešamos principus.
Pārrunājot sadarbību Eiropas Savienības jautājumos, ministrs akcentēja, ka Latvija un Francija ir sabiedrotie un līdzīgi domājošie tādās jomās kā tiesiskums, demokrātijas aizsardzība, klimats un digitālā autonomija. Latvija un Francija vēlas stiprāku un vienotāku Eiropas Savienību ar tās pieaugošu lomu pasaulē. Latvijas un Francijas skatījumā klimata un digitalizācijas jautājumi saglabā nozīmīgu lomu ES ekonomikas atveseļošanās procesā. E.Rinkēvičs pauda pārliecību, ka galvenie attīstības virzieni ir vienotā tirgus stiprināšana, digitālā transformācija. Ministrs E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija vēlas sadarboties kopīgos kvantu tehnoloģiju projektos, kas dotu būtisku ieguldījumu ES tehnoloģiskajai attīstībai.
Ministri secināja, ka ES ar savu piemēru klimata jomā jāveicina arī citu valstu un reģionu pāreja uz oglekļa neitrālu ekonomiku. Ministrs E. Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija pilnībā atbalsta ambiciozāku klimata mērķu izvirzīšanu 2030. gadam un ka klimata jomā abās valstīs ir līdzīgi investīciju virzieni – energoefektivitāte, enerģētika, ilgtspējīgs transports, aprites ekonomika u.c.
E. Rinkēvičs pateicās Francijai par aktīvo dalību kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos Baltijas reģionā. Žans-Īvs Ledriāns atzīmēja, ka Francija turpinās piedalīties Latvijas un Baltijas valstu drošības nostiprināšanā. Latvija un Francija turpinās ciešu sadarbību Eiropas un transatlantiskās drošības labā, kā arī starptautiskā miera un drošības veicināšanā. Ministri akcentēja, ka abas valstis ir un būs partneri starptautiskajās operācijās.