Reaģējot uz cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos un represiju pastiprināšanos pret opozīcijas politiķiem, neatkarīgajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību Krievijā, ir nepieciešama Eiropas Savienības (ES) stingra, principiāla un vienota pozīcija. To šodien, piedaloties ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, teica Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
2021.gada 22.februāra ES ārlietu ministru sanāksmē ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Ž.Borels informēja ministrus par 2021. gada 4.-6. februārī notikušo vizīti Krievijā, kam sekoja diskusija par cilvēktiesību situāciju Krievijā un jaunāko attīstību opozīcijas politiķa A.Navaļnija lietā. Ārlietu ministri šodien politiski vienojās uzsākt darbu pie jaunajiem ES ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju.
E.Rinkēvičs diskusijā par ES-Krievijas attiecībām norādīja uz nepieciešamību paplašināt ES ierobežojošus pasākumus pret Krieviju saistībā ar A.Navaļnija notiesāšanu, viņa līdzgaitnieku vajāšanu un vardarbīgo protestu apspiešanu. Viņš aicināja attiecināt jauno ES Cilvēktiesību sankciju režīmu pret Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par A.Navaļnija un citu aktīvistu vajāšanu.
“A.Navaļnija notiesāšana ir kārtējais apliecinājums sistēmiskām Krievijas varas struktūru darbībām režīma iekšpolitisko oponentu apspiešanā. Demokrātisko principu un starptautisko tiesību ignorēšana Krievijā nedrīkst palikt bez atbildes,” uzskata E.Rinkēvičs. Viņš pauda pārliecību, ka bez jauno ierobežojošo pasākumu ieviešanas ES ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem. “ES ir aktīvāk jāaktualizē jautājums par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā dažādos starptautisko organizāciju formātos,” piebilda ministrs.
Tāpat Ārlietu padomes tikšanās laikā ar ASV Valsts sekretāru E.Blinkenu ministri video sanāksmes formātā pārrunāja ES-ASV attiecības. Latvijas ārlietu ministrs diskusijā pauda gandarījumu par ASV atgriešanos uz globālās skatuves, atjaunojot dalību daudzpusējos formātos un veicinot multilaterālismu. Viņš arī aicināja turpināt vienotu transatlantisko nostāju reģionam būtiskos jautājumos, kā Krievija, Baltkrievija, Ķīna un koordinācija sankciju jautājumos.